Infekciju izraisošo baktēriju spēja pretoties pat visspēcīgākajām antibiotikām pieaug, un Eiropas veselības speciālisti brīdina, ka gadījumā, ja netiks izstrādātas jaunas, efektīvākas zāles, slimību izplatīšanās pasaulē var kļūt nekontrolējama.
Katru gadu Eiropas Savienībā mirst 25 tūkstoši cilvēku, jo viņiem ir bijušas infekcijas, kuras spēj pretoties arī modernākajām antibiotikām. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka situācija ar baktēriju izturības pieaugumu pašlaik ir sasniegusi kritisku punktu un ir nepieciešams pielikt vairāk pūļu jaunu, efektīvāku zāļu izstrādei. Pretējā gadījumā pasauli apdraud neārstējamu slimību vilnis.
Piemērs ir enzīms NDM-1, kas baktērijas padara izturīgas pret vairākumu antibiotiku, un šādas baktērijas ir parādījušās Lielbritānijā. Šādu baktēriju izraisītās saslimšanas konstatētas pacientiem, kuri bija ceļojuši uz Indiju un Pakistānu, lai tur veiktu medicīniskas vai kosmētiskas operācijas.
Baktērijas, kuras nevar iznīdēt ar daudzām pašlaik zināmajām antibiotikām, Lielbritānijā ir konstatētas, sākot no 2008. gada, bet līdz šim šāda problēma ir diagnosticēta apmēram 70 britu pacientiem. Kopš tā laika izturīgās baktērijas konstatētas arī cilvēkiem Japānā, ASV, Kanādā un citās valstīs. Kārdifas universitātes pētnieki NDM-1 ir konstatējuši arī ūdens paraugos, kas ņemti Deli. Izturīgās baktērijas tika konstatētas četros procentos Deli ūdensvada ūdens paraugu un 30 procentos notekūdeņu paraugu, tai skaitā ielas ūdenskrātuvēs. Tas nozīmē, ka par šo baktēriju nēsātājiem varētu būt kļuvuši miljoniem cilvēku. Šī ir pirmā reize, kad bīstamās baktērijas ir konstatētas vidē ārpus slimnīcām.
Gēns, kas nodrošina izturību pret antibiotikām, ir konstatēts 11 baktēriju paveidos, tai skaitā tajās, kuras izraisa dizentēriju un holeru – šīs slimības viegli izplatās pa dzeramā ūdens kanāliem. Tādās valstīs kā Indija saslimšanas papildu riska faktors ir arī sanitārie apstākļi, tīra ūdens nepieejamība, kā arī Indijas siltais klimats un musonu lieti – tā teikts Kārdifas universitātes pētnieku rakstā, kas publicēts medicīnas pētījumu žurnālā Lancet Infections Diseases. Pētnieki norāda, ka steidzami ir jāveic plašāki pētījumi Indijā, Pakistānā un Bangladešā, lai gūtu priekšstatu par situāciju.
"Antibiotikas ir vērtīgs atklājums, tomēr mēs tās uztveram par kaut ko, kas ir pats par sevi saprotams, lietojam nepareizi un pārlieku daudz," saka Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālā direktore Žužanna Jakoba, norādot, ka baktēriju izturība ir to reakcija uz mūsdienās lietotajām zālēm. "Pieaugošā ceļošana un tirdzniecība pasaulē nozīmē, ka līdz laikam, kad problēma būs atrisināta, droša nevar justies neviena valsts.