Pagājušajās brīvdienās ar apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu slimnīcā nogādāti 16 cilvēki, viņu vidū pusotru gadu vecs puika, aģentūru BNS informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).
Ķermeņa apsaldējumus brīvdienās guvuši deviņi cilvēki, viņu vidū arī pusotru gadu vecs puisēns Latgales pusē, kuram svētdien pastaigas laikā nokritis cimdiņš. Kādu laiku pavadot ārā bez cimda, bērns guvis virspusēju rokas apsaldējumu. Savukārt 45 gadus veca sieviete apsaldējusi kājas pirkstus, staigādama zābakos bez zeķēm.
NMPD mediķu palīdzība bijusi nepieciešama arī septiņiem cilvēkiem, kam konstatēta ķermeņa atdzišana, - sešos gadījumos mediķi steigušies pie cilvēkiem Rīgā un Pierīgā, vienā gadījumā no ķermeņa atdzišanas cietis cilvēks Ventspilī. Visi ķermeņa atdzišanas upuri ir vīrieši vecumā no 35 līdz 63 gadiem. Diemžēl mediķu aprūpē lielākā daļa nonākusi reibuma stāvoklī un pēc ilgstošas atrašanās uz ielas vai gulēšanas sniega kupenā.
Tā kā gaisa temperatūra Latvijā šonedēļ būs ļoti zema un naktīs var noslīdēt līdz pat -28 grādiem pēc Celsija, NMPD mediķi atgādina, ka šādos laika apstākļos īsā laika periodā iespējams iegūt vispārēju ķermeņa atdzišanu un atklāto ķermeņa daļu apsaldējumus.
Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Arī alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, samazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Ķermeņa atdzišanu var veicināt arī dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi un traumas. Iestājoties atdzišanai, cietušajam ir drebuļi, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi un samaņas zudums.
Savukārt ķermeņa apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē gūstot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas samazinās, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana jeb nekroze.
Lai pasargātu sevi no aukstuma ietekmes, jāatceras, ka, dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus, kas nav cieši pieguloši, un vilnas vai kokvilnas zeķes, kā arī neaizmirst cepuri un šalli. Vēlams valkāt dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi. Jāizvēlas mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina, ka ķermenis zaudē siltumu. To nedrīkst ignorēt, jādodas iekštelpās sasildīties.
NMPD norādīja, ka atsevišķos gadījumos ķermeņa atdzišanu vai pat apsaldējumus guvuši cilvēki, kuri ir vientuļi un ilgstoši uzturējušies nekurinātās telpās. Tādēļ mediķi aicina cilvēkus sazināties ar saviem vecāka gadagājuma radiniekiem, draugiem un kaimiņiem, kas dzīvo lauku reģionos, un pārliecināties par viņu veselības stāvokli, spēju iekurināt krāsni un sagādāt nepieciešamo pārtiku un ūdeni.
Ja ir aizdomas par ķermeņa atdzišanu, apsaldējumiem vai ir gūta smaga trauma, krītot uz slidenas ietves, iedzīvotāji aicināti saukt ātro palīdzību, zvanot pa tālruni 113.
Jau vēstīts, ka sestdien Preiļos ar apsaldētām pēdām slimnīcā nonāca 21 gadu vecs vīrietis, kurš pēc svinībām mājup devies zeķēs. Savukārt Madonā kāds 46 gadus vecs vīrietis pēc svinēšanas nav ticis līdz mājām un pakritis sniegā, apsaldējot rokas un kājas. Rokas sestdien apsaldējis arī kāds vīrietis Rīgā un Salaspilī. Slimnīcā nonākuši arī seši cilvēki, kuriem konstatēta ķermeņa atdzišana. Visi seši ir vīrieši vecumā no 35 līdz 63 gadiem, kuri bijuši alkohola reibumā.