Paciente, kurai pērnā gada nogalē Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) tika veikta Baltijā pirmā hronisko sāpju mazināšanas operācija, jūtas labi un ir gatava atsākt pilnvērtīgu dzīvi, pirmdien žurnālistus informēja TOS mediķi.
Paciente Linda žurnālistiem atklāja, ka deviņus gadus ilgušās pastāvīgās sāpes labajā kājā pēc operācijas vairs nejūt, tās nomainījusi vien neliela tirpšana un vibrācija, ko rada procedūras laikā pie muguras smadzenēm piestiprinātie elektrodi. "Sāpes ir tā lieta, pie kā nevar pierast," atzina paciente, kura ar tām bija spiesta sadzīvot kopš auto avārijas 16 gadu vecumā. Pašreizējās sajūtas viņa dēvēja par ļoti patīkamām.
Pēc ilgstošas ārstēšanās TOS un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) Linda trešdien dosies mājās. Uzturēšanās RPNC bija nepieciešama, lai atbrīvotos no narkotisko sāpju remdinošo līdzekļu atkarības, kura bija radusies, deviņus gadus lietojot spēcīgus opioīdus sāpju mazināšanai. Divu mēnešu laikā ir izdevies trīskārt samazināt buprenorfīna devu, kas tiek izmantota opioīdu atkarības ārstēšanai, norādīja narkoloģe Sarmīte Skaida.
Tiesa, šīs zāles ir dārgas un pašlaik pacientei izmaksā vairāk nekā 60 latu mēnesī, tādēļ Skaida aicināja rast iespēju šo medikamentu apmaksāt no valsts līdzekļiem.
TOS valdes priekšsēdētājs Vitolds Jurkevičs paskaidroja, ka operācija veikta par slimnīcas līdzekļiem un izmaksājusi kopumā aptuveni 33 tūkstošus latu, tostarp 19 tūkstošus maksā pati smadzeņu stimulatora iekārta un uzlādējamā baterija. Pacientei jau pirms diviem gadiem Vācijā mēģināja implantēt smadzeņu stimulatoru, taču nesekmīgi. Ja tas būtu izdevies, Latvijai tas izmaksātu trīs reizes dārgāk, piebilda Jurkevičs un norādīja arī uz pašmājās veiktās procedūras ekonomisko efektu.
Jurkevičs atzina, ka no hroniskām sāpēm cieš diezgan daudz cilvēku, viņi nevar pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, spiesti sēdēt mājās un cīnīties ar sāpēm, kā prot. Spēcīgās pretsāpju zāles ar laiku rada nopietnu atkarību no medikamentiem, taču līdz šim citas alternatīvas nav bijis. Pēc Latvijas Sāpju izpētes biedrības aplēsēm, katru gadu Latvijā būtu nepieciešamas 10-15 muguras smadzeņu stimulācijas operācijas.
"Vienu vai divas operācijas varam kādreiz atļauties veikt [par saviem līdzekļiem], taču sistēmiski tas būtu iespējams tikai tad, ja tās kļūs par kādu valsts programmu," sacīja TOS vadītājs.
Muguras smadzeņu stimulatora implantācija tiek uzskatīta par veiksmīgu, ja vismaz 80% no sāpīgā reģiona izdodas nosegt ar pulsējoši tirpstošo sajūtu un sāpes samazinās vismaz uz pusi, informēja pacientes ārste Iveta Golubovska. Stimulatorā iebūvētais sensors uztver dažādas ķermeņa pozas un attiecīgi maina strāvas stiprumu, lai pārveidotu sāpes.
Pirmo muguras smadzeņu stimulatora implantācijas operāciju pagājušā gada 20.decembrī veica TOS mediķi Nīderlandes kolēģu pārraudzībā. Šādas operācijas jau veic vairākās Austrumeiropas valstīs, tostarp Polijā un Baltkrievijā, taču starp Baltijas valstīm Latvija ir pirmā, kur šāda operācija veikta, norādīja Jurkevičs.
Eksperti lēš, ka 19% eiropiešu cieš no hroniskām sāpēm. Visbiežāk hroniskās sāpes ir muguras lejasdaļā (37%), bet vairāk nekā trešdaļai slimnieku (34%) – locītavās. Apmēram 10% pacientu, kuri cieš no stiprām hroniskām sāpēm, var palīdzēt muguras smadzeņu stimulācijas metode.
Latvijā no hroniskām sāpēm Latvijā visbiežāk cieš sievietes (68%), vidējais šo pacientu vecums ir 59 gadi. Visbiežāk sāpes ir ilgstošas, tās ilgst vidēji 10,5 gadus. Gandrīz piektajai daļai pacientu vairāk nekā 20 gadu ir jāsadzīvo ar hroniskajām sāpēm.