Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) pērnā gada nogalē veikta Baltijā pirmā muguras smadzeņu stimulācijas operācija, lai samazinātu hroniskas sāpes pēc traumas, aģentūru BNS informēja sabiedrisko attiecību aģentūras "Divi gani" pārstāve Laura Zvirbule.
Viņa norādīja, ka šāda operācija ir viena no efektīvākajām pasaulē plaši lietotajām metodēm hronisko sāpju ārstēšanā ar noteiktām indikācijām. Tās laikā pacientei ar ilgstošu pēctraumatisko sāpju sindromu tika veikta muguras smadzeņu stimulatora implantācija. Muguras smadzeņu stimulācija ir metode, ar kuru muguras smadzenēm tiek pievadīti zemas voltāžas elektriski impulsi, kas tajās nomāc sāpju sajūtu pārvadīšanu jeb veic sāpju modulāciju.
Pacientei hroniskas spēcīgas sāpes bijušas vairāk nekā astoņus gadus – jau no 16 gadu vecuma, kad meitene cieta autoavārijā. Lai varētu izturēt mokošas sāpes labajā kājā, viņa saņēma narkotiskus sāpju remdinošus līdzekļus.
Plašāk par operācijas rezultātiem TOS mediķi informēs preses konferencē 7.februārī, kurā piedalīsies arī paciente, kurai veikta šī operācija. Pasākumā tiks aplūkota arī sāpju problēmas izplatība Latvijā, metodes piedāvātās iespējas un citi ar hroniskām sāpēm saistīti jautājumi.
Eksperti lēš, ka 19% eiropiešu cieš no hroniskām sāpēm. Apmēram 10% pacientu, kuri cieš no stiprām hroniskām sāpēm, var palīdzēt muguras smadzeņu stimulācijas metode.
Latvijā no hroniskām sāpēm Latvijā visbiežāk cieš sievietes (68%), vidējais šo pacientu vecums ir 59 gadi. Visbiežāk sāpes ir ilgstošas, tās ilgst vidēji 10,5 gadus. Gandrīz piektajai daļai pacientu vairāk nekā 20 gadu ir jāsadzīvo ar hroniskajām sāpēm.
Pēc Latvijas Sāpju izpētes biedrības datiem, Latvijā varētu būt nepieciešamas 10 līdz 15 neirostimulatoru implantācijas gadā.