Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) ir vienisprātis ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) par nepieciešamību paplašināt primāro veselības aprūpi.
Bārzdiņš tikšanās laikā ar LVSADA arodkomiteju pārstāvjiem no visas Latvijas uzsvēris, ka sāktais darbs pie primārās veselības aprūpes attīstības nozīmē ne tikai pieejamāku medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, bet arī vairāk darbavietu vidējam medicīniskajam personālam ģimenes ārstu praksēs, aģentūrai BNS pavēstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Arī LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai BNS atzina, ka vidējā personāla palielināšana būtu loģiska rīcība, jo primārā veselības aprūpe jāizvērš un jānostiprina. Tomēr viņš norādīja, ka arī tālāka slimnīcu un traumpunktu slēgšana būtu kļūda, ko gan laimīgā kārtā ministrs vairs neesot pieminējis.
Keris pastāstīja, ka patlaban Latvijā uz 2,3 miljoniem iedzīvotāju ir tikai par divām neatliekamās palīdzības slimnīcām vairāk nekā Igaunijā uz 1,3 miljoniem iedzīvotāju, kur ir 19 šādu slimnīcu un vairāk nevienu neplāno slēgt. "Kāpēc mums kāpt uz tā grābekļa, no kura mūsu ziemeļu kaimiņi tālredzīgi izvairās?" retoriski vaicāja Keris.
Viņš arī sacīja, ka VM ar sapratni izturējusies pret arodorganizāciju ierosinājumiem atvieglot mediķu darbu samazinātā atalgojuma un pieaugošā akūto pacientu skaita situācijā. Piemēram, būtu jāatvieglo resertifikācijas process medicīnas māsām, kam jau VM izveidojusi darba grupu, kā arī jāatsakās no ārstu personas koda izmantošanas uz receptēm, čekiem un izrakstiem no slimības vēsturēm, aizstājot to ar reģistrācijas numuru ārstniecības personu reģistrā.
Keris teica, ka kopumā tikšanās ar ministru bijusi "saturīga, bet bez liekas eiforijas", jo veselības aprūpei piešķirtais finansējums ir nepietiekams un netiek pildīta cilvēkresursu attīstības programma šajā nozarē.
To, ka nozares finansējums nodrošina tikai veselības aprūpes pamatvajadzības un lielākajai daļai nozarē strādājošo darba samaksa ir ļoti zema, atzinis arī veselības ministrs, uzsverot, ka finansējums ir ne vien jāpaaugstina, bet arī jāpanāk efektīvāks un vienmērīgāks līdzekļu izlietojums, lai efektu sajustu gan ārsti, gan pacienti.