No jaunā gada 1.janvāra traumpunkti darbdienās vairs nestrādās visu diennakti, bet gan tikai no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā, aģentūru BNS informēja Veselības ministrijā (VM).
Tomēr brīvdienās un svētku dienās traumpunkti joprojām strādās 24 stundas diennaktī.
VM izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, ko 28.decembrī apstiprināja valdība, paredz, ka no 2011.gada traumpunktu darba laiks tiks organizēts tā, lai tas nedublētos ar palīdzības sniegšanu dienas stacionārā vai pie ģimenes ārsta.
VM pārstāvis Oskars Šneiders paskaidroja, ka visās slimnīcās, kurās pēc pārprofilēšanas savulaik tika izveidoti neatliekamās palīdzības punkti, joprojām atrodas arī dienas stacionāri. Tādēļ darbdienās palīdzību nelielu traumu gadījumos varēs sniegt šajos traumpunktos vai arī pie ģimenes ārstiem, kuri arī ir gana izglītoti, lai cietušajiem ar noteiktām traumām arī varētu sniegt nepieciešamo aprūpi vai konstatētu, ka jāsauc neatliekamās palīdzības mediķi, ja ir smagāka trauma.
Arī Veselības norēķinu centrā (VNC) mierina, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība nākamgad nesamazināsies, lai gan traumpunkti strādās tikai naktīs, jo pirmo aprūpi varēs saņemt dienas stacionārā vai pie ģimenes ārsta.
VNC pārstāvis Toms Noviks uzsvēra, ka līgumos ar slimnīcām noteikts, ka tām jānodrošina palīdzība visu gadu piešķirtā finansējuma ietvaros, tādēļ katrai medicīnas iestādei jārūpējas, lai arī dienas stacionāros uz vietas pastāvīgi būtu kāds speciālists, kas var sniegt palīdzību pacientiem ar vieglām traumām. Noteikts arī - lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, pacientam nevajag ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu, turklāt neatliekamajiem pacientiem palīdzība jāsniedz bez rindas.
Gadījumos, kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība, piemēram, ja ir vienkāršs lūzums, locītavu mežģījums vai jāsašuj neliela brūce, nav nepieciešama ārstu diennakts uzraudzība stacionārajā ārstniecības iestādē, pacienti dienas laikā var vērsties pie ģimenes ārsta, dežūrārsta, ambulatorajā ārstniecības iestādē vai ārstiem speciālistiem slimnīcu ambulatorajā daļā.
Tiesa, daudzi mediķi par pēkšņajām izmaiņām traumpunktu darbībā pauduši neizpratni un uzskata, ka lēmums dienas laikā traumpunktus slēgt mazinās pakalpojumu pieejamību un palielinās ārstu jau tā lielo noslodzi.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevģēņijs Kalējs uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatspecialitāte tomēr ir ģimenes medicīna, nevis traumu ārstēšana, tādēļ VM argumenti ir pilnīgi nesaprotami. Turklāt traumas cilvēki visbiežāk gūst tieši dienas laikā, nevis pa nakti.
Savukārt Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja un Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne kritizēja VM par izpratnes trūkumu, kā pacientu ārstēšana tiek organizēta ārpus Rīgas. "Visi domā, ka laukos ir tāpat kā Rīgā, kur ķirurgs poliklīnikā ir visu dienu," viņa sacīja, piebilstot, ka arī ģimenes ārsti vairumā gadījumu ir izkaisīti pa privātpraksēm, un viņu darba laiks nav no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā, lai nosegtu visu laiku, kad nestrādās traumpunkti.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide gan pauda viedokli, ka ģimenes ārstu darbu izmaiņas traumpunktu darba laikā daudz nemainīs - tie, kas iepriekš ar vieglām traumām vērsušies pie ģimenes ārsta, to darīs arī turpmāk. Drīzāk lielāks pieplūdums gaidāms dienas stacionāros. Taču arī gadījumos, ja pacientam nepieciešama specifiska ārstēšana, ģimenes ārsts var diagnosticēt vainu, fiksēt lūzumu vai izmežģījumu un nosūtīt uz rentgenu stacionārā.
No jaunā gada izmaiņas gaidāmas arī traumpunktu finansēšanas kārtībā - fiksētā mēneša samaksa traumpunkta darbības nodrošināšanai tiks piešķirta atbilstoši pacientu skaitam. Mazajos traumpunktos, kas apkalpo līdz 3499 pacientiem gadā, tiks apmaksātas 3,25 ārstu slodzes, proti, laikā no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā dežurēs viens ārsts. Savukārt tajos neatliekamās palīdzības punktos, kas pieņem vairāk nekā 3500 pacientu gadā, tiks apmaksātas 6,5 slodzes, attiecīgi dežurēs divi speciālisti.