Veselību gaida grūts, bet stabils gads

Nākotne veselības aprūpes jomā nebūs rožaina, bet, cerams, izdosies saglabāt stabilitāti – tā vakar pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem izteicās tikko darbu sākušais veselības ministrs Juris Bārzdiņš.

Viņam piekrita arī sarunas biedri, uzsverot, ka panākta sapratne galvenajos jautājumos – primārās ir pacientu intereses un veselības budžeta samazināšana nav pieļaujama nekādos apstākļos.

"Vissmagākos lēmumus jau pieņēmuši mani priekšgājēji, tāpēc es vairāk sliecos uz evolucionārām kvalitatīvām pārmaiņām nozarē, nevis radikāliem risinājumiem," Neatkarīgajai sacīja ministrs. Tas skars slimnīcu attīstību atbilstoši pasaules medicīnas tendencēm, izmaiņas varētu būt stacionāro un ambulatoro pakalpojumu proporcijā un slimnīcu specializācijā. Tomēr svarīgākais princips būšot pacienta interešu likšana pirmajā vietā, neaizmirstot arī par medicīniskā personāla profesionalitātes paaugstināšanu. Šo izteikumu atbalstīja visi sarunas partneri. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris Neatkarīgajai norādīja, ka vismaz šobrīd saskan gan sociālo partneru, gan ministra vīzija par nozares nākotni. "Patīkami, ka ministrs ir gatavs atklātai sarunai arī par jautājumiem, kuros, iespējams, mūsu domas dalīsies. Redzēju izpratni arī par konkrētiem jautājumiem, piemēram, par ārstu privātuma nodrošināšanu, kā arī par pacientu līdzmaksājumu paaugstināšanas nepieļaujamību," viņš sacīja.

Lai gan V. Keris ministra turpmāko darbu pie nākamā gada veselības aprūpes budžeta nodēvēja par neiespējamo misiju, J. Bārzdiņš pauda pārliecību, ka no atsevišķiem principiem viņš neatkāpsies nekādā gadījumā. "Finansējums tiks saglabāts vismaz iepriekšējā līmenī. Tas ir norādīts arī valdības deklarācijā, tāpēc runa var būt tikai un vienīgi par finansējuma palielināšanu," uzsvēra ministrs. Viņš izteica nožēlu, ka valdības deklarācijā neizdevās ierakstīt konkrētus procentus, kas no valsts budžeta būtu atvēlami veselības aprūpei, tomēr solīja, ka šīs valdības laikā nekāda finansējuma samazinājuma nebūšot. Sociālie partneri uzsvēra, ka tic ministra teiktajam un pagaidām neesot šaubu par viņa spējām šos izteikumus aizstāvēt arī valsts budžeta veidošanas laikā. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs gan ieteica ministram laikus apbruņoties ar ekspertu atzinumiem, piemēram, par Latvijas iedzīvotāju vidējā mūža ilguma samazināšanos un mirstības palielināšanos, tieši pateicoties nepietiekami pieejamai medicīniskai aprūpei, jo, pēc viņa domām, nozares intereses tomēr būs jāaizstāv visai karstās debatēs.

Sociālie partneri izteica apmierinātību ar to, ka veselības ministra krēslu ieņēmis nozares profesionālis. "Jaunais ministrs ir izbaudījis, ko nozīmē vadīt reģionālu ārstniecības iestādi, jo Liepājas slimnīcas vadīšana ir nopietna pieredze. Tas ļauj cerēt uz viņa patiesu izpratni par ārstniecības pakalpojumu sniegšanas problēmām arī ārpus galvaspilsētas," Neatkarīgajai sacīja J. Kalējs. Viņš arī noraidīja iepriekš izskanējušos pārmetumus par J. Bārzdiņa it kā pieļautajiem pārkāpumiem iepriekšējā darbā. "Tas, ka reģionāla iestāde cenšas piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, nodrošinot viņus vismaz ar labu dzīvokli, ir tikai normāla visā Eiropā pieņemta prakse," viņš sacīja. Arī pats J. Bārzdiņš, lai gan Neatkarīgajai atzina, ka izteiktie pārmetumi viņam ilgi likuši apsvērt savu piemērotību un gatavību ministra amatam, būtiskus trūkumus savā iepriekšējā darbā Liepājā nesaskata. "Valsts kontrole (VK) jau vienmēr kaut ko atrod, turklāt iepirkumu veikšanas laikā noteikti vienmēr var atrast kādu, iespējams, vēl labāku un lētāku variantu," viņš sacīja. Jāatgādina, ka VK konstatēja nelietderīgu līdzekļu izlietojuma risku iepirkumu procedūras veikšanā Liepājas slimnīcā laikā, kad to vadīja J. Bārzdiņš, kā arī izteica pārmetumus par privileģēta finansiāla stāvokļa piešķiršanu tiem ārstiem – speciālistiem, kuri pārceļas uz darbu Liepājā.