Locītavas cilvēkam ir dotas visam mūžam, bet ne vienmēr mēs saprotam, ka jārūpējas par to veselību. Palielinoties iedzīvotāju mūža ilgumam, pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem ir dažādas locītavu problēmas, un visizplatītākā no tām ir osteoartrīts – deģeneratīva skrimšļu slimība, kuras rezultātā locītavas zaudē gludo slīdvirsmu, kļūst raupjas, trauslas, deformētas un sāpīgas.
Pie osteoartrīta noved bioloģisku un mehānisku faktoru kopums. Daļu no tiem mēs paši nespējam ietekmēt, bet daļu varam novērst vai mazināt.
Dabas dotais skrimslis, kas klāj locītavu slīdvirsmu, ir tikai aptuveni 5 milimetrus biezs un ar gadiem nodilst. Tomēr normāli tam būtu jāpaliek pietiekami gludam, lai locītavā saglabātos slīdamība. Ja ir osteoartrīts, skrimslī rodas daudz mikroskopisku plaisiņu, virsma kļūst nelīdzena. Iekaisuma procesā, skrimslim sadrūpot, atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina sinoviālo apvalku, tas pietūkst, spiež uz locītavas kapsulu un cīpslām, tāpēc cilvēks jūt sāpes.
Visbiežāk osteoartrīts skar ceļu locītavas. Osteoartrīts var būt patstāvīga slimība vai arī to var izraisīt citas kaites. No šīs slimības stipri cieš dzīves kvalitāte, jo tā rada sāpes un stīvumu, kustību ierobežojumu locītavās, kaulu berzēšanos, muskuļu vājumu, ko var pavadīt asinsizplūdums un karstuma sajūta, locītava šķiet ļodzīga, nestabila. Smagākos gadījumos rodas arī pārvietošanās grūtības un iestājas invaliditāte, cilvēki var kļūt arī par depresijas upuriem.
Ārstēšana
Medicīna nespēj novērst osteoartrīta cēloņus, taču var ārstēt tā izpausmes – sāpes, stīvumu, kustību ierobežojumu, kā arī kavēt procesa tālāko attīstību. Ārstēšana var būt medikamentoza vai ķirurģiska, palīdz arī dzīvesveida izmaiņas, vingrošana u.c. Katram pacientam šie jautājumi jāizrunā ar ārstu individuāli.
Ja sāp locītavas, vispirms nepieciešams noteikt precīzu diagnozi. Osteoartrīts ir visbiežāk sastopamais problēmas cēlonis, taču vainīgas var būt arī citas slimības. Ceļu un citu locītavu sāpes un stīvumu nevajadzētu uzskatīt par parādību, ar kuru vecumdienās jāsamierinās.
Glikozamīns
Jau vairāk nekā 40 gadu osteoartrīta gadījumā lieto glikozamīnu, un tā efektivitāti apliecina klīniskie pētījumi. Cilvēka organismā glikozamīns vai tā polimēri ir gandrīz visos audos, bet visvairāk – locītavu skrimšļos. Glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Glikozamīns mazina deģeneratīvās izmaiņas, ko locītavās izraisa osteoartrīts.
Atšķirībā no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem glikozamīns gan iedarbojas lēnāk, taču efekts tiek sasniegts un arī pēc ilgstošas uzņemšanas neatstāj nevēlamu ietekmi uz gremošanas traktu un nierēm. Daudzi osteoartrīta pacienti ir gadiem ilgi lietojuši pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, tā izraisot gremošanas sistēmas problēmas, kuru ārstēšanai vajadzīgi atkal jauni medikamenti.
Hondroitīns
Tas ir dabīgs polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Izteikts pieņēmums, ka hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļa elastību, kā arī atveseļot bojāto skrimsli un neitralizēt vielas, kas veicina skrimšļa noārdīšanos.
Par efektīvu osteoartrīta terapijas līdzekli tikusi atzīta hondroitīna kombinācija ar glikozamīnu. Tā lietojama ilgāka kursa veidā.
NODERĪGI
Osteoartrīta riska faktori:
Vecums – vairāk nekā 50 gadu.
Ģenētiska predispozīcija.
Traumas, jo sevišķi – atkārtotas.
Sievietēm – periods pēc menopauzes iestāšanās.
Lieka ķermeņa masa.
Pārmērīga fiziska slodze ar pastāvīgu locītavu pārpūli.
Slimības, kas saistītas ar vielmaiņas traucējumiem.
Lai palīdzētu locītavām:
Centieties normalizēt ķermeņa masu, kas locītavām rada papildu slodzi.
Dodiet locītavām gan darbu, gan atpūtu.
Necilājiet un nenesiet smagumus.
Katru dienu pastaigājieties vismaz pusstundu.
Valkājiet ērtus apavus ar mīkstām zolēm.
Turiet locītavas siltas.
Nodrošiniet locītavām veselīgas kustības – peldiet, brauciet ar velosipēdu.
Palutiniet locītavas ar ūdens procedūrām, masāžu, siltu vannu.