Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur pilnībā nekompensē vīrushepatīta C terapiju. Nereti, lai saglabātu dzīvību, saslimušajiem nākas pamest valsti.
C hepatītu (HCV) var iegūt ne tikai narkomāni vai izvirtuļi, bet arī cilvēki, kas morāles normas nav pārkāpuši un saslimuši neatbilstoši sterilizētu medicīnas vai manikīra instrumentu dēļ. Aizspriedumu dēļ nereti vīrusa nēsātāji saskaras ar grūtībām darba tirgū, bet ārstēšanās ir dārga, un efektīva medikamentu kursa izmaksas mērāmas tūkstošos. Tajā pašā laikā valsts otrreizēju ārstēšanos un dārgu zāļu iegādi materiāli neatbalsta.
Hepatīts dzemdībās
Baiba Mūrniece un viņas ārstējošie ārsti uzskata, ka HCV Baiba ieguva dzemdībās. Tomēr šo faktu grūti pierādīt, jo slimību atklāja vēlāk. Tāpat grūti pierādīt to, ka reizēm ārsti, manikīra meistari vai tetovētāji nepietiekami sterilizē savus darba instrumentus, sagādājot klientiem un pacientiem nāvējošo slimību. Par savu pieredzi Baiba stāsta: «Pēc pirmajām dzemdībām bija nepieciešama asins pārliešana, bet HCV netika konstatēts. Otrās dzemdības bija 2003. gadā, un HCV konstatēja 2005. gadā. Pīrsingu un tetovējumu man nav, un šīs slimības nav arī man apkārtējiem cilvēkiem, kas izslēdz iespēju slimību iegūt dzimumceļā.» Ārstēšana ar daļēju valsts zāļu kompensāciju bijusi smaga un nesekmīga. Otru ārstēšanās kursu valsts neapmaksā, un nepieciešamās zāles izmaksā 6,5 tūkstošus latu mēnesī. Medikamenti būtu jālieto trīs mēnešus, bet tik daudz naudas Baibai nav. Pagaidām nākas iztikt ar uztura bagātinātājiem aknu attīrīšanai. «Zinu cilvēkus, kas pamet Latviju, lai iegūtu zāles bez maksas. Pat Lietuvā un Igaunijā apmaksā HCV ārstēšanu. Ceru, ka valsts atradīs līdzekļus, lai nebūtu jādodas prom arī man,» saka Baiba, norādot, ka daudzi cilvēki, kas slimi ar HCV, ir godīgi un strādīgi. Tomēr arī Baibai nācies saskarties ar aizspriedumiem, kuru dēļ bija jāmaina darbavieta. «Es zinu cilvēkus bez darba tā dēļ, ka viņiem ir HCV. Man, paldies dievam, ir darbs. Es strādāju, maksāju nodokļus un ceru, ka valsts attapsies,» ar cerībām nākotnē skatās Baiba Mūrniece.
13 600 cilvēku pieprasa zāles
Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote stāsta: «Tika vākti Latvijas iedzīvotāju paraksti, lai valsts par 100% kompensē medikamentus HCV ārstēšanai. Savācām 13 600 parakstu, kurus iesniedzām Saeimā. Ļoti ceram, ka no 2014. gada kompensācijas apjomu palielinās. Pašlaik valsts par 75% kompensē medikamentus HCV ārstēšanai, pacienta līdzmaksājums ir 25% un svārstās vidēji no 110 līdz 210 latiem mēnesī. Tomēr vīruss ir noturīgs, un tikai daļa pacientu atveseļojas. Diemžēl jaunās un efektīvās zāles ir daudz dārgākas par esošās terapijas izmaksām.» Par sabiedrības attieksmi viņa saka, ka liela daļa līdz galam neizprot slimību – baidās sveicināties rokasspiedienā, kopā ēst – un darba devēju attieksme bieži vien ir noraidoša.
Speciālistu nolaidība
Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole skaidro, ka noteikumi par ārstniecības iestāžu aprīkojumu un darba piederumu tīrīšanu definēti Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos un Ministru kabineta noteikumos par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē. Ministru kabineta noteikumi nosaka arī friziera, manikīra, pedikīra darba piederumu dezinfekcijas prasības, kas paredz, ka pēc katra klienta apkalpošanas lietotos darba piederumus dezinficē, bet instrumentus, kas var radīt ādas bojājumus, sterilizē. Pašlaik izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par higiēnas prasībām tetovēšanas pakalpojumiem. No tā var secināt, ka noteikumu neievērošana ir uz konkrētā speciālista sirdsapziņas.
Nepietiek līdzekļu
Latvijas veselības aprūpes budžets ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc iespējas apmaksāt ārstēšanos pilnībā ir mazākas, apgalvo Veselības ministrijas pārstāve. «Valdība ir izskatījusi Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par finanšu situāciju veselības aprūpē, kurā nozarei 2014. gadā papildus prasīti 66 miljoni latu, arī HCV kompensācijas apmēra palielināšanai no 75% uz 90% 2014. gadā nepieciešami 3 miljoni latu,» vieš cerības E. Pole, vienlaikus aicinot zāļu ražotājus samazināt medikamentu cenas, lai medikamenti kļūtu pieejamāki gan pacientiem, gan veselības aprūpes budžetam.