Valsts iestādes un amatpersonas ir bezspēcīgas, lai apturētu Karvas HES būvniecību uz Vaidavas upes, jo visas saņemtās atļaujas esot likumīgas, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums pirms mēneša stāstīja par to, ka uz upes, kuru valdība iekļāvusi neapbūvējamo sarakstā, sākti plaši HES būvniecības darbi. Būvatļauja celtniecībai saņemta pirms desmit gadiem un visus šos gadus pagarināta. Šajā laikā Latvija ne tikai iestājusies Eiropas Savienībā, bet faktiski nomainījusi visu vides aizsardzības likumdošanu. Trīs ministri – zemkopības, vides un ekonomikas atzīst, ka situācija nav loģiska, taču bezspēcībā noplāta rokas.
Savukārt, Saeimas deputāti iesaka nevalstiskajām organizācijām vērsties tiesā un prasīt HES būvatļaujas apturēšanu.
Gandrīz visi deputāti bija vienisprātis - loģikas Karvas HES gadījumā nav. Ar būvniecību tiks izjaukta Vaidavas upes ekosistēma, radīts 44 hektāru liels uzpludinājums, pie tam vietā, kur nārsto alatas un kas noteikta Eiropas īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā. Bet Firma „Patina” un tās īpašnieks Aldis Stūriška saņems divkāršo elektroenerģijas tarifu par HES saražoto elektrību, par ko maksās visi Latvijas iedzīvotāji.
Karvas HES būvatļauja izdota 2002. gada 29.maijā. To parakstījis Lauku Atbalsta Dienesta ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Vitālijs Kuļšs. Vides ministrijas ierēdņi saeimas komisijā apšauba būvatļauju pagarināšanas likumību.
”Mums ir bažas, cik pēdējais pagarinājums ir tiesisks, jo kompetence izdot būvatļaujas bija pašvaldību būvvaldei nevis lauku atbalsta dienestam,” norāda VARAM juridiskā departamenta direktore Aina Stašāne.
Tomēr ne viena no komisijām nekādu lēmumu nepieņem, secinot, ka deputāti neko izdarīt nevar un ierosina nevalstiskajām organizācijām griezties tiesā par būvatļaujas apturēšanu.
Lauku atbalsta dienests uzsver, ka Karvas HES īpašniekiem būvatļauju izsniedzis likumīgi. Īpašnieks atnesis visus likumā prasītos dokumentus, tādēļ neesot bijis pamata būvniecību noraidīt.
Atbildību nevēlas uzņemties neviens. Ne Madonas reģionālā vides pārvalde, kas akceptēja būvniecību no vides aizsardzības viedokļa. Nedz arī ekonomikas ministrija, kuras vārdā elektroenerģijas iepirkšanu no Karvas HES par divkāršo tarifu savulaik parakstīja Aigars Kalvītis. Vainu hidrostacijas saskaņošanā nevēlas uzņemties arī zivsaimniecības pētniecības institūts, kurš savulaik atzinis, ka kaitējums forelēm un alatām būs minimāls.
„Ekspertu domas var atšķirties. Neviens nav par 100 procentiem nekļūdīgs. Vajadzēja zivju ceļu noteikt kā obligātus. Ja likums neprasa, viņu nav,” norāda zinātnieks Jānis Birzaks.
Zivju ceļa nebūvēšana Karvas HES īpašniekam ļauj ietaupīt vidēju 30 tūkstošus. Kopējais hidrostacijas budžets ir vairāk nekā miljons latu. Galvenais finansētājs ar vairāk nekā septiņsimt tūkstošiem latu ir skandināvu banka - Nordea. Tā tiek uzskatīta par vienu no videi draudzīgākajām. Taču var iedomāties kāds skandāls būtu ziemeļvalstīs, ja tā atbalstītu šāda HES būvniecību tur.
„Viens no galvenajiem mūsu kritērijiem uz kuriem mēs balstījāmies ir tieši Latvijas Republikas Vides ministrijas izsniegtais atzinums par līdz finansējuma piešķiršanu no Eiropas Savienības fonda līdzekļiem,” teic Nordea koporatīvo darījumu departamenta vadītāja Guna Riekstiņa - Čīka.
Karvas HES no klimata finanšu instrumenta līdzekļiem tika piešķirti 350 tūkstoši latu. Klimata finanšu instrumenta ietvaros citas valstis Latvijai samaksājušas par mūsu neizmantotajām emisijām. Nauda domāta tikai videi draudzīgiem projektiem un CO2 izmešu samazināšanai. Vides ministrija jau paziņojusi, ka finansējums Karvas stacijai tagad tiek apturēts.
Nordea nemācēja pateikt kā rīkosies, ja HES būvētāji nesaņems naudu no Eiropas. Gadījumā, ja vides ministrija naudu Karvas HES tomēr piešķiršot, Makšķernieku biedrība sūdzēšoties koleģiem Briselē.
Tikmēr uz vietas Karvā pie Vaidavas upes strādāts tiek dienu un nakti. Top dambis 420 kilovatu spēkstacijai. Projekts saucas mazās Karvas HES rekonstrukcija. Lai gan atjaunošanas vietā top pilnīgi jauna hidrostacija, ar agrāk nebijušu uzpludinājumu un daudz lielāku betona kaskādi.
„Kas attiecas uz manu personisko viedokli. Es tādu lietu neatbalstu, es šeit neredzu samērību. Neredzu samērību starp sabiedrības ieguvumu, jo tā elektrība nav lēta,” pārliecināts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Karvas iedzīvotāji netic, ka izdosies apturēt tik grandiozi iesāktos būvniecības darbus. Viņi jau samierinājušies ar to, ka jau tā krietni mazāk palikušo zivju nākotnē tikpat kā nebūs.
Vides ministrija un makšķernieku biedrība uzskata, ka Karvas HES gadījumam jābūt pēdējam un lai tādi neatkārtotos rosinās izmaiņas likumos. Turpmāk nevarēs būvatļaujas pagarināt desmit gadus un būvēt HES bez zivju ceļiem. Mierā neliksies arī Vides aizsardzības klubs. Viņi tiesā prasīs atcelt būvatļauju un pēc tam piedzīt zaudējumus no ierēdņiem, kas parakstījuši atļaujas.