Diskusija: lai noturētu biznesa talantus Latvijā - jāsakārto infrastruktūra

Apaļā galda diskusijas „Topošais uzņēmējs Latvijas ekonomikas ilgtspējas kontekstā” laikā tās dalībnieki pauda vienotu viedokli - lai Latvijā noturētu un ieinteresētu atgriezties tos talantīgos cilvēkus, kuri jau aizbraukuši, ir jāsakārto valsts infrastruktūra un vairāk jāatbalsta uzņēmējdarbības iniciatīva, īpaši tās sākumposmā.

Diskusija SIB NET projekta ietvaros tika organizēta ar mērķi uzsākt priekšlikumu izstrādi nacionālās un reģionālas līmeņa politikas veidotājiem uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Rīgas plānošanas reģiona un Latvijas augstskolām.

„Diskusijas mērķis bija pievērst politikas veidotāju uzmanību problemātikai, kas saistīta ar biznesa talantu aizplūšanu no Latvijas, kā rezultātā tiek radīti draudi Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Ar katru maģistra grādu ieguvušo speciālistu, kurš savu karjeru izlemj veidot ārzemēs, Latvija teorētiski zaudē 1 miljonu eiro. Neskatoties uz to, ka topošajiem uzņēmējiem ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti un tiek izstrādātas jaunas metodes uzņēmējdarbības atbalstam, atsaucība nav tik plaša kā būtu vēlams. Tāpēc aktuāls paliek jautājums – vai pēc dažiem gadiem būs vēl kāds, kam to vajadzēs?” uzskata Rīgas Plānošanas Reģiona administrācijas vadītājsJānis Miezeris.

Savukārt Tobijs Moore, ārvalstu investors, SIA „Imprimatur Capital Baltics” pārstāvis augstu vērtē vietējo talantu spējas un prasmes augsti. "Saskatu tajos potenciālu veiksmīgu biznesa ideju radīšanā. Piedāvājot risinājumus, kuri balstīti uz citu valstu praksi, ārvalstu investori vēlas iedrošināt latviešu uzņēmējus aktīvāk iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, tādējādi sekmējot savu uzņēmumu attīstību un konkurētspēju globālajā tirgū,” norāda investors.

Pēdējā laikā par Latvijas iedzīvotāju aizceļošanu uz ārzemēm tiek runāts arvien biežāk. Kā pauda Rīgas Ekonomiskās augstskolas pārstāvji, mainās arī aizbraucēju ieceres par nākotnes plāniem - ja pirms zināma laika lielākā daļa gados jaunāko cilvēku pēc studijām vai kvalifikācijas celšanas ārzemēs vēlējās atgriezties, tad šobrīd viņi nopietni apsver iespēju savu dzīvi saistīt ar citu valsti.

Liela daļa aizbraucēju ir gados jauni, sociāli aktīvi cilvēki, tai skaitā topošie uzņēmēji, kuru aizceļošanas iemesli visbiežāk ir nesakārtotā infrastruktūra gan viņu ideju realizēšanai, gan kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai, valsts birokrātiskā attieksme, nepietiekošais valsts atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī Latvijas biznesa vides kultūras nesakārtotība. Diskusijas dalībnieki secināja, ka, lai arī Latvijā pēdējos gados tiek dibināti arvien vairāk mikro un mazo uzņēmumu, to darbība ne vienmēr ir balstīta uz labu bizness ideju, bet drīzāk pielīdzināma sava veida krīzes sociālajam spilvenam.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki precizēja virzienus, kuros būtu jāturpina priekšlikumu tālāka izstrāde, tai skaitā:

• uz biznesa domāšanu vēstas izglītības attīstība, sākot ar pamatskolu,

• jāpilnveido atbalsta sistēma talantiem, jeb potenciālajiem uzņēmējiem jebkurā vecumā, jo Latvijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels, tāpēc arī katrs cilvēks ir vērtība un atbalstu nedrīkst koncentrēt tikai kādai no vecuma grupām.

• gan biznesa, gan dzīves kvalitāti nodrošinošās infrastruktūras attīstība, jo sociāli aktīvi cilvēki izvēlas dzīvesvietu kvalitatīvu pakalpojumu tuvumā; tajā pašā laikā, gadījumos, ja dzīvesvietas tuvumā nav nepieciešamo priekšnoteikumu biznesa ieceres attīstībai (potenciālo klientu skaits, ceļu infrastruktūra, zemes resursi, finanšu instrumenti utt.), pastāv augsts risks, ka potenciālais uzņēmējs savu darbību izlems uzsākt citur.

Diskusijas rezultātus plānots izmantot turpmāk priekšlikumu izstrādē par nepieciešamajiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, atbildīgajām institūcijām to ieviešanā, kā arī nepieciešamajiem resursiem šo instrumentu darbības nodrošināšanai.

SIB Net projekta galvenais mērķis ir atbalsta sniegšana topošiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu - nepieciešamo zināšanu un atbalsta nodrošināšana topošajiem uzņēmējiem, kas svarīga sākumposma starp biznesa ideju un tās realizāciju pārvarēšanai. Projekta uzdevums ir veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos, izstrādājot atbalsta instrumentus jaunajiem komersantiem posmā starp akadēmisko un izglītojošo jomu un reģionos izvietotajiem biznesa inkubatoriem.

Projekta SIB Net vadošais partneris Rīgas Plānošanas Reģions pamatfunkciju ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, veicinot pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, kā arī dažādu fondu finansētu projektu sagatavošanu, ieviešanu, koordinēšanu un realizāciju.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais