Lidosta Rīga vakar apgalvoja, ka iesniegusi Rīgas apgabaltiesā prasību piedzīt naudu no nacionālās aviosabiedrības airBaltic, kas jau vairākas nedēļas publiski runā par prasības iesniegšanu pret lidostu.
Lidosta prasot no aviosabiedrības divarpus miljonus latu par pakalpojumiem, kādi sniegti airBaltic lidmašīnām kopš pērnā gada beigām. airBaltic apgalvo, ka tai nekādu nesamaksātu rēķini neesot, bet lidosta cenšoties apgrūtināt darbību aviosabiedrībai, kas prasīšot no lidostas sešus miljonus un varbūt vēl vairāk latu. airBaltic prasības pamatojums esot tāds, ka lidosta kopš pagājušā gada beigām no airBaltic iekasējot divreiz augstāku tarifu nekā no Īrijā reģistrētās aviosabiedrības Ryanair. Kopējie maksājumi ir dažādu darījumu summa, bet airBaltic izrēķinājusi, ka Ryanair turpinot maksāt pēc vecajām likmēm 4,5 eiro (3,15 latus) par vienu lidostā apkalpotu Ryanair pasažieri, kamēr airBaltic par katru savējo pasažieri jāmaksā nepilni 10 eiro jeb 7 lati.
Lidosta apgalvo, ka tās tarifi ir vienādi visām aviosabiedrībām un ka airBaltic runas par tiesāšanos ar lidostu esot tikai mēģinājums izvairīties no lidostas piestādīto rēķinu apmaksas.
airBaltic par lidostas rīcību ir sūdzējusies Konkurences padomei, kas Neatkarīgajai apstiprināja, ka sūdzību saņēmusi. Vēl gan paiešot kāds mēnesis, līdz padome savāks pietiekami daudz informācijas, lai varētu lemt, vai vispār ierosināt lietu par konkurences likumu pārkāpumiem. Grūtāk pateikt, kas kavē airBaltic izpildīt savus publiski izteiktos solījumus sūdzēt tiesā lidostu. Savukārt Rīgas apgabaltiesa vakar izvairījās apstiprināt vai noliegt, ka līdz tiesai patiešām būtu nonākusi lidostas sūdzība.
Formāli ņemot, neiespējami būtu saprast Satiksmes ministrijas (bez)darbību šajā situācijā, kurā divi valstij piederoši uzņēmumi gatavojas izšķiest simtos tūkstošos mērāmas naudas summas u. c. resursus, lai tiesātos viens ar otru. Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) nosauca gaidāmo tiesāšanos par "objektīvu saimniecisku diskusiju". Viņš atgādināja, ka lidostas tarifi, kurus apstiprinājusi valdība, ir tikai viens no maksājumiem, kurus aviosabiedrības veic par dažādiem pakalpojumiem, kādus tā saņem lidostā. Aviokompānijas ir ieinteresētas saņemt tos pēc iespējas lētāk, bet aviokompānijām esot arī jābūt pārliecinātām, ka šie maksājumi ir pamatoti un caurskatāmi un tiek ievēroti visi konkurences principi. Kas gan traucē Satiksmes ministriju nodrošināt to, lai nevienam nerastos nekādas šaubas par kārtību valstij simtprocentīgi piederošajā lidostā? Kur Latvijā ir tiesneši, kas izpratīs aviobiznesa problēmas labāk par cilvēkiem, kuri šo biznesu it kā vada valsts vārdā jau daudzus gadus? Cik ilgs laiks paies, līdz tiesneši patiešām izpētīs šādas problēmas un uzņēmēju un ierēdņu vietā sakārtos attiecības starp diviem valstij piederošiem uzņēmumiem?
Visticamāk, tagadējā valdība K. Gerharda un tikpat labi Ministru prezidenta Valda Dombrovska personā ļauj izmantot tiesu laika vilkšanai līdz Saeimas vēlēšanām. Ja to rezultātā nodibināsies rīcībspējīga valdība, tad tā arī izlems, kā izmantot abus valsts uzņēmumus uzvarējušo politisko un ekonomisko grupējumu interesēs. Vēlēšanu rezultāti var ietekmēt šo grupējumu sastāvu un intereses, tāpēc V. Dombrovska valdības ministri šajā un daudzos citos gadījumos izvairās no jebkādas rīcības, lai pat nejauši nesanaidotos ar kādu, ar kuru vēlāk varētu slēgt izdevīgus pēcvēlēšanu darījumus.