Pieņem Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu

Rīgas domes deputāti šodien pieņēma Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 2010.-2020. gadam.

Plānu izstrādājusi Rīgas enerģētikas aģentūra (REA).

Rīga 2009.gada 10.februārī Briselē parakstīja Eiropas pilsētu mēru paktu, kurā izteikta apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt CO2 emisijas, ko plānots panākt, par 20% palielinot energoefektivitāti un enerģijas bilancē nodrošinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 20% apmērā. Parakstot šo paktu, katra pilsēta apņēmās izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu.

Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna 2010.-2020.gadam projektā ir izvērtētas CO2 emisijas un ieteikti risinājumi to samazināšanai tajos procesos, kurus pašvaldība var ietekmēt.

REA ir izvērtējusi CO2 emisijas elektroenerģijas patēriņam, siltumenerģijas patēriņam centralizētās siltumapgādes sistēmā, degvielas patēriņam transportā un gala enerģijas patēriņam mājsaimniecībās, rūpniecībā, valsts un pašvaldības iestādēs un pakalpojumu sektorā.

REA ir secinājusi, ka vislielāko ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā var dot ēku siltināšana, jo Rīgā lielākā daļa no energopatēriņa tiek izlietota siltumapgādei. Rīgā renovācija ir nepieciešama aptuveni 6000 māju.

Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna projektā ir aprakstīti arī atjaunojamās enerģijas iegūšanas veidi - plašāka koksnes jeb biomasas izmantošana, siltumsūkņi, saules enerģijas izmantošana, notekūdeņu siltuma izmantošana un arī ģeotermālās enerģijas izmantošana.

Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020.gadam ir jāapstiprina domes sēdē.

REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, tās galvenais uzdevums vietējā līmenī ir energoapgādes un energoefektivitātes vadība un koordinācija Rīgas pašvaldībā, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana par minētajiem jautājumiem iedzīvotājiem.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais