No nākamā gada 1.aprīļa gaidāms autobusu un vilcienu biļešu sadārdzinājums, otrdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).
Pēc tā ziņotā, saistībā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju gaidāms biļešu cenu sadārdzinājums starppilsētu autobusos un arī vilcienos, kā arī iespējamas izmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, izmantojot skolēnu autobusus. Par šiem priekšlikumiem konceptuāli vienojusies Satiksmes ministrija (SM), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība. Ekspertu sagatavotie ieteikumi liecina, ka pasažieriem nākamajā gadā jāgatavojas pārmaiņām.
Laikraksts atgādina, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz dotācijas samazinājumu sabiedriskajam transportam nākamajā gadā par aptuveni pieciem miljoniem latu jeb par 11% salīdzinājumā ar šo gadu. LPS tehnisko problēmu komitejas sanāksmē 21.novembrī, izvērtējot dažādus konsolidācijas modeļus, vairāki desmiti pašvaldību vadītāji un jomu eksperti secināja, ka vispieņemamākais variants nākamajā gadā būtu palielināt biļešu cenas starppilsētu autobusu un vietējo vilcienu maršrutos par 5 – 7%. Tāpat paredzēts izlīdzināt vietējos tarifus.
Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs norādīja, ka republikas nozīmes pilsētās ar mērķi nekonkurēt ar vietējiem autobusu pasažieru pārvadātājiem paredzēts noteikt zonas. Piemēram, maršrutā Rīga–Balvi iekāpšanas maksu līdz Siguldai noteiks 55 santīmu apmērā, bet posmā no Līgatnes līdz Gulbenei – 35 santīmu apmērā. Aptuveni 1,2 miljonus latu savukārt iecerēts iegūt, cīnoties ar nelegālajiem pārvadātājiem, min LA, piebilstot, ka runa ir par tādiem maršrutiem kā Rīga–Bauska, Rīga–Liepāja, Rīga–Kalnciems un citi.
"Neregulāro pārvadājumu veicēji, kas nedrīkst veikt regulāros pārvadājumus, pēc aptuveniem aprēķiniem, neļauj regulāro pārvadājumu veicējiem gadā saņemt aptuveni 1,2 miljonus latu," skaidro laikraksts un norāda, ka, iespējams, katrā plānošanas reģionā nākamajā gadā veidos vienotu kontroles dienestu. Līdz šim Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbība gaidīto rezultātu nav devusi, atzina Narvaišs.
LA arī piebilst, ka šogad jūtami aktīvāki nekā agrāk sabiedriskos transporta līdzekļus, īpaši starppilsētu maršrutos un pilsētu maršrutos, izmanto invalīdi, ko it kā apstiprina cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārdoto biļešu daudzums, taču tas neatbilst reālajai dzīvei. "Izrādās, viltvārži ļoti daudz izmanto fiktīvās apliecības. Protams, grēko arī šoferi, kas pasažieriem pārdod invalīda biļeti, kuru pilnībā apmaksā valsts, bet naudu iebāž savā maciņā," vēsta laikraksts.
Saskaņā ar tā ziņoto novembra sākumā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis SM līdz nākamā gada 1.martam sagatavot priekšlikumus situācijas uzlabošanai. "Notikušās sarunas ar vairākām invalīdu biedrībām rāda, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām būtu gatavi maksāt līdz 20% no biļetes cenas, un patlaban tiek prognozēts, kā šī norma varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Līdzīga kārtība darbojas Igaunijā, kur par biļeti nemaksā vien aklie cilvēki un viņu pavadoņi, kā arī pirmsskolas vecuma bērni. Arī Latvijā iecerēts neprasīt maksu par braucienu ar sabiedrisko transportu pirmsskolas vecuma bērniem. Viena no iecerēm ir arī elektroniskās kartes ieviešana, kurā invalīdam būtu ieskaitīta, piemēram, mēnesim paredzētā nauda sabiedriskā transporta izmantošanai, tomēr naudas trūkuma dēļ to, visticamāk, neieviesīs," vēsta LA.
Tāpat nākamgad iecerēts, ka saistībā ar autoostu prasīto dārgo maksu par pakalpojumiem cilvēku iekāpšanu un izkāpšanu no autobusa pašvaldība varēs atļaut arī citā vietā. "Šādā veidā iecerēts ietaupīt desmito daļu no valsts piešķirtās trīs miljonu latu dotācijas autoostām," informē laikraksts. Savukārt vietās, kur skolēnu autobusu maršruti pārklājas ar satiksmes autobusu maršrutiem, lauku iedzīvotājiem nākamajā gadā varētu vairāk piedāvāt skolēnu autobusu izmantošanu. Patlaban tiek vērtēts, kā juridiski pareizi sakārtot likumu normas, kas atļautu tā rīkoties.
Jau vēstīts, ka valdība 15.novembrī apstiprināja nākamā gada budžeta papildu konsolidācijas pasākumus 29 miljonu latu apmērā, kas piedāvāti izvērtēšanai starptautiskajiem aizdevējiem. Kopumā nākamā gada budžetā valdība paredzējusi konsolidācijas pasākumus 156 miljonu latu apmērā.