Latvijas galvaspilsēta Rīga atklās Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu ar nosaukumu “Force Majeure” 2014. gada janvāra vidū. 2014. gadā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vairāki simti dažādi pasākumi, bet šis informācijas materiāls ir veltīts tam, lai īsumā jūs iepazīstinātu ar lielākajiem gada programmas notikumiem.
Līdztekus gada atklāšanas programmai, kurā tiks iesaistīts liels iedzīvotāju un viesu skaits, tiks atklātas arī vairākas izstādes. Mūsdienu laikmetu grāmatniecībā nereti sauc par “otro Gūtenberga atnākšanu”. Izstāde “Grāmata. 1514-2014” veltīta drukātās grāmatas pēdējai 500-gadei un grāmatas saturam 21. gadsimtā, tā gada garumā būs skatāma jaunuzceltajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 1514. ir zīmīgs gads – iespiesta pirmā grāmata arābu burtiem, izveido pirmo ebreju tipogrāfiju, iespiež pirmo toru, izdota pirmā grāmata poļu valodā, pirmā latviešu grāmata tiks izdota pēc dažiem gadiem.
Dzimis Rīgā – Latvijā dzimušo pasaules mūzikas zvaigžņu solokoncertu cikls gada garumā un brīvdabas koncerts vasaras vidū.
Latvijas Nacionālā opera svinēs Riharda Vāgnera 200-gadi 2013. gada jūnijā ar visu četru Nībelunga gredzena operu uzvedumu Rīgas Operas festivālā, savukārt 2014. gada sākumā Vāgnera mūzikas cienītājus iepriecinās ar Vāgnera Rīgā aizsāktās operas “Rienzi” iestudējumu. Rudenī tiks piedāvātas arī divas oriģināloperas – Kristapa Pētersona “Šahs”, kas veltīta izcilajam Rīgā dzimušajam šahistam Mihailam Tālam un Artura Maskata “Valentīna”, kas stāsta par izcilo Rīgas un Eiropas kultūrvēstures personību Valentīnu Freimani.
Visas pasaules uzmanība 2014. gadā būs pievērsta pārdomām par I Pasaules kara sākuma 100-gades tematiku. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gada sākumā atklās vairāku mēnešu garu izstādi “1914”, kurā atspoguļos slavenu Eiropas mākslinieku skatījumu uz I Pasaules karu.
Savukārt Likteņlietu muzejā rīdzinieki tiks aicināti izstādei nodot lietas, kas ir mainījušas viņa likteni, un ir sava laikmeta liecinieki.
“Teatrālās sadursmes bulvāris” būs piecu pasaules vadošo režisoru izrāžu cikls gada garumā. Izrāžu sēriju vieno tēmu loks, kura centrā ir indivīda un varas, individualitātes un socialitātes, „nenormālā” un „normālā”, personības un masu attiecības gan uz lielo vēsturisko notikumu fona, gan gluži ikdienišķu notikumu kontekstā.
Kādas ir eiropiešu vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas? Ikvienam būs iespējams jūnijā iepazīt dažādu tautu mantojumu un piedzīvot latviešu dzīvespriecīgās Jāņu tradīcijas Rīgā, kā arī tās partnerpilsētā Siguldā un citviet Latvijā.
Pasaules koru olimpiāde – dalībnieku ziņā lielākais 2014. gada notikums. Jūlijā tas vienos 20 000 koristu no turpat 90 pasaules valstīm. Latvijas koru kultūra ar savu izcilību ne reizi pārsteigusi, un joprojām viens no vērienīgākajām tautas identitātes izpausmēm ir Dziesmu un deju svētki, kas aizsākās 1873. gadā un joprojām notiek reizi piecos gados Rīgā.
Septembrī ar savu mūsdienīgo skatu uz Eiropas sociālekonomiskiem jautājumiem uzmanību pievērsīs starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”. “Survival Kit” radās 2009. gadā kā reakcija uz ekonomiskās krīzes radītajām pārmaiņām Latvijā.
Rudenī kino skatītājs varēs iepazīt Rīgu ar 7 Eiropas slavenu dokumentālā kino un sociālantropologu kopīgu darbu – dokumentālo filmu “Force Majeure” ar dažādu Rīgas rajonu īpašo pievilcību un rīdziniekiem filmas galveno varoņu lomās.
Gaismas festivāls Staro Rīga ir lielākais Ziemeļeiropas gaismas festivāls, kas ieguvis milzīgu popularitāti rīdzinieku un viesu vidū. Novembra vidū tas turpat nedēļu piesaistīs ar pārsteidzošiem un tehniski radošiem Eiropas un Latvijas gaismas mākslinieku darbiem pilsētvidē.
Dzintara ceļš Rīgā – Rīga iedibina jaunu kultūrā balstītu starpdisciplināru Eiropas sadarbības tīklu. Tam par iedvesmu ņemts senais tirdzniecības Dzintara ceļš, kas jau pirms pāris tūkstošiem gadu savienoja Baltijas jūras piekrasti ar Vidusjūru un Melno jūru. Baltijas dzintars atrasts pat Tutanhamona kapenēs! Gada garumā Rīgas muzejos sastapsiet Jauno dzintara ceļu – būs redzamas dzintara artefaktu un mākslas darbu ekspozīcijas, rādot gan Baltijas dzintara kultūrvēsturisko, gan ģeoloģisko, medicīnisko un māksliniecisko vērtību. Dzintars no senlaiku “valūtas” vienības ir pārtapis par kultūras “valūtu”.
Rīgā šobrīd kā sēnes pēc lietus aug un nostiprinās radošie kvartāli – katrs ar savu šarmu, aktivitāšu spektru un personībām. Gada garumā radošie kvartāli piedāvās programmu, kas ļaus Rīgu ieraudzīt ļoti personiski, radoši un daudzpusīgi.
Radošums ikvienu piemeklēs arī zinātnes un dažādu mākslu, jo īpaši mūzikas, sinerģijā zinātnes festivālā “RīgaPunkts”, kas ikvienam piedāvās palielināt savu zināšanu “izšķirtspēju”. Zinātnisko laboratoriju un mūziķu sadarbība ļaus satikties prātam ar emocijām, radot unikālu mākslas darbu – koncertprogrammu 28. septembrī – kā punktu uz i šai radošai savienībai.