VĒRTS APMEKLĒT. Jaunieguvumi ekskluzīvai garāžai

SKATĪTĀJU interesi noteikti saistīs Cadillac Fleetwood V16 series 37-90, jo šādu augstas klases septiņvietīgu limuzīnu līdz 1940. gadam izmantoja arī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis © Publicitātes foto: Pony & Smith

Rīgas Motormuzejā (RMM) atklāta izstāde Garāža, kurā interesenti var aplūkot septiņus kolekcionāru jaunieguvumus – dažādu laiku un stilu automobiļus, un katram no tiem ir savs īpašais stāsts.

Seno spēkratu medības neapsīkst, bet šobrīd spēkratu meklēšanas metodes un iespējas ir kļuvušas daudz plašākas, tās aptver visu pasauli, uzsver izstādes veidotāji. Pateicoties kolekcionāru entuziasmam, jauni eksemplāri Latvijā parādās ik gadu ne tikai Latvijas Antīko automobiļu kluba (AAK) biedru, bet arī individuālo kolekcionāru garāžās. Latvija var lepoties ar plašu un ekskluzīvu spēkratu kolekciju, sākot no 19. gadsimta auto «vectētiņiem», līdz pat modernās klasikas paraugiem.

Jaunajā izstādē Garāža skatāmi īpaši eksemplāri. Unikāls ir 1911. gadā ražotais Tvaicinieks jeb auto, kuru darbina ūdens tvaiks. Šis spēkrats ir ražots brāļu Stenliju dibinātajā uzņēmumā Stanley Motor Carriage Company ASV. Tvaika iegūšanai kā degviela tika izmantota petroleja, ar kuras palīdzību ūdens tvaiks tika sakarsēts līdz 420 grādiem. Stanley tvaika automobilis bija pirmais autobūves vēsturē, kas jau 20. gadsimta sākumā spēja attīstīt ātrumu virs 200 km/h. Autobūves pirmsākumos «tvaicinieks» bija nopietns konkurents automobiļiem ar iekšdedzes motoru. Tomēr tam bija arī vairāki trūkumi: tā darbībai bija nepieciešams liels ūdens daudzums, auto bija sarežģīti vadāms, turklāt tā iedarbināšanas process bija ilgs, īpaši ziemā. Vairāk nekā 20 gadu laikā Stanley Motor Carriage Company saražoja 10 tūkstošus tvaika automobiļu.

Izstādē aplūkojams arī vecākais spēkrats Baltijā, kas būvēts 1899. gadā Lielbritānijas uzņēmumā Star Motor Company un ir pasaulē pirmais sērijveidā ražotais automobilis. Sākotnēji rūpnīcas strādniekiem bija nepieciešama nedēļa, lai izgatavotu vienu spēkratu, bet, attīstot ražošanu, jau pēc gada rūpnīca nedēļas laikā izlaida 20 STAR automobiļus. Kopumā tika izgatavoti tikai 200 šā modeļa spēkrati. Tieši šis auto ir regulāri piedalījies un finišējis leģendārajā Londonas - Braitonas braucienā, tāpat kā cits Rīgas Motormuzeja auto «vectētiņš» Krastin auto (1903. g.). Pērn spēkratu oriģinālā stāvoklī izsolē iegādājās kolekcionārs no Latvijas.

Tāpat izstādē būs aplūkojams amerikāņu auto sacīkšu lepnums STUTZ series A (1912. g.), kas tiek uzskatīts par ASV sērijveida sporta automobiļu pirmsākumu. Savukārt Renault Nervasport modeli ACN-1 ražoja tikai pusgadu - no 1935. gada marta līdz septembrim. Izgatavoti daži desmiti eksemplāru, tostarp astoņi kabrioleti, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies tikai divi. Skatītāju interesi noteikti saistīs Cadillac Fleetwood V16 series 37-90, jo šādu augstas klases septiņvietīgu limuzīnu līdz 1940. gadam izmantoja arī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.

Īpaši izceļams ir muzeja jaunieguvums - Audi 920, kas ir viens no 818 izgatavotajiem kabrioletiem ar Gläser virsbūvi. Muzeja galvenais restaurators Gunārs Dortāns atklāj, ka «Audi 920 ir pēdējā laika Latvijas pārsteidzošākais barn find (šķūņa atradums), tas ir labā komplektācijā un visvairāk priecē ar autentisko ādas salonu un oriģinālo motoru».

Izstāde tapusi sadarbībā ar AAK, kura biedru vēlme meklēt arvien jaunus, izcilus autobūves paraugus nerimst jau kopš 1972. gada.



Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais