Rīt Stradiņa slimnīca varētu atsākt neatliekamo pacientu uzņemšanu

Neatliekamo pacientu uzņemšana Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, visdrīzāk, atsāksies jau rīt, 3.augustā, aģentūrai LETA pastāstīja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.

Pole sacīja, ka sestdienas rīta pusē varētu tikt pilnībā atsākta kardioloģijas profila pacientu uzņemšana, bet pēcpusdienā arī pārējo pacientu uzņemšana.

Ārsts Andrejs Ērglis, kura vadībā Stradiņa slimnīcas 32.korpusā darbojas Latvijas Kardioloģijas centrs, aģentūrai LETA pastāstīja, ka neatliekamo kardioloģijas pacientu uzņemšana jau šobrīd tiek lēnām atsākta. Viņš sacīja, ka darbu nedaudz apgrūtina pārvirzītā pacientu plūsma, jo, kā zināms, ugunsgrēkā cietušas Uzņemšanas nodaļas telpas, tomēr ārsti darot visu iespējamo, lai palīdzētu pacientiem.

"Katrā ziņā slimnīcas darbs tiek atjaunots - neatliekamais tiks atjaunots pilnībā, bet plānveida mēs vēl īsti negribētu, jo tur vajadzētu atjaunot skābekļa centralizēto padevi," sacīja Ērglis.

Kā ziņots, šorīt ap plkst.10 Stradiņa slimnīcas 32.korpusa pagrabā izcēlās ugunsgrēks, kura dēļ slimnīcā uz laiku tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

32.korpusā atrodas Neatliekamās medicīnas centrs, kur notiek akūto pacientu uzņemšana, Reanimācijas/Intensīvās terapijas nodaļa, Sirds ķirurģijas nodaļa, Kardioloģijas nodaļa, Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļa, Plaušu slimību un alergoloģiju nodaļa un citas slimnīcas struktūrvienības.

Korpusa pagrabā ugunsdzēsēji atrada 66 skābekļa balonus, no kuriem 23 bija eksplodējuši, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.

Saskaņā ar jaunāko informāciju negadījumā cietuši divi slimnīcas darbinieki, kas guvuši apdegumus, septiņi cilvēki izglābti, bet vēl vairāk nekā 170 evakuēti. Pacienti, kuriem bijusi nepieciešama intensīvā terapija - kopumā 18 -, tika pārvesti uz citām slimnīcām.

Ap plkst.13 tika sasaukta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde. Komisija nolēma atcelt ārkārtas stāvokli slimnīcā, skaidrojot, ka slimnīcas un NMPD spēj nodrošināt pacientu plūsmas pārorganizēšanu un palīdzības sniegšanu citās slimnīcās.

Komisijas vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško sacīja, ka neviena pacienta dzīvība ugunsgrēka laikā nav bijusi apdraudēta un arī šobrīd nav apdraudēta.

Ugunsgrēka radītie zaudējumi vēl tiks apzināti, bet iemesli noskaidroti, skaidroja Stradiņa slimnīcas vadītāja Rūta Valtere.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu ražotājas SIA "AGA" direktors Olavs Ķiecis pieļauj, ka skābekļa balonu eksploziju slimnīcas 32.korpusa pagrabā izraisījis iepriekš sācies ugunsgrēks. "Pieļauju, ka skābekļa balonu uzsprāgšanu izraisījis iepriekš šajās telpās sācies ugunsgrēks. Tā rezultātā baloni uzkarsa, tajos pieauga spiediens un tie sprāga. Tomēr galīgos ugunsgrēka iemeslus noteiks ekspertīze," LTV ziņās sacīja Ķiecis.

Viņš piebilda, ka pagrabā, kurā sprāguši baloni, atradušies gan tie baloni, kuriem tur bija jāatrodas, gan arī tādi baloni, kuriem šajās telpās nebija jāatrodas.

Latvijā

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā aprūpe, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja vietniece aprūpes jautājumos Sofja Tomase.

Svarīgākais