Nākamnedēļ Ķīpsalā atklās ķīmiķa Paula Valdena vārdā nosaukto ielu

Nākamnedēļ, 26.jūlijā, Ķīpsalā svinīgi tiks atklāta ķīmiķa un bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Paula Valdena vārdā nosauktā iela, aģentūru LETA informēja RTU Komunikācijas un mārketinga departamenta Komunikācijas nodaļas projektu vadītājs Krišjānis Ozols.

Viņš norāda, ka, svinot pasaulslavenā ķīmiķa Valdena 150.jubileju, 26.jūlijā plkst.9 Ķīpsalā notiks viņa vārdā nosauktās ielas atklāšana. Valdena vārds piešķirts Kurzemes priekšpilsētas ielai, kas atrodas starp Zunda krastmalu un Ķīpsalas ielu.

Valdens bija viens no dižākajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem-ķīmiķiem, kurš septiņas reizes nominēts Nobela prēmijai, dinamiskās stereoķīmijas un neūdens šķīdumu elektroķīmijas pamatlicējs. Valdens bija Rīgas Politehniskā institūta (RTU priekštecis) rektors - vienīgais, kurš šajā amatā bijis divreiz (1902-1905; 1916-1918). 2011.gadā Valdens ievēlēts par RTU Goda biedru.

"Šis ir nozīmīgs notikums gan RTU, gan arī visai Latvijas zinātnei, jo pārāk reti tiek godināti izcilie zinātnieki, kuri ar savu mūža darbu ir ne tikai devuši pienesumu visas cilvēces progresam, bet arī turpina nest Latvijas vārdu pasaulē ilgi pēc dzīves beigām," norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

UNESCO Valdena jubileju iekļāvusi 2013.gada svinamo dienu kalendārā līdzās tādām izcilām personībām kā Klods Debisī, Džuzepe Verdi, Mārtins Luters Kings, kā arī Rūdolfs Blaumanis un Jāzeps Vītols.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Rīgas pilsētas pašvaldību, Valmieras pilsētas pašvaldību, Pārgaujas novada pašvaldību un Ungurmuižas muzeju rīko pasākumu sēriju ne tikai Rīgā, bet arī Valdena dzīves un darba vietās - Valmierā, kur arī tiks atklāta Valdena iela, kā arī Rubenē, Rozulā, Ungurmuižā. Pasākumos piedalīsies Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš un Valdena mazdēls Erkki Hollo.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais