Ulmaņa gatves pārvadā skaita mašīnas

© F64 Photo Agency

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē remontdarbi notiek bez aizķeršanās, bet Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Vadimam Baraņņikam šķiet, ka vajadzētu uzlabot satiksmes organizāciju.

Viņš uzdevis Satiksmes departamentam uzlabot satiksmes organizāciju Kārļa Ulmaņa gatves posmā – tur, kur notiek dzelzceļa pārvada remontdarbi. V. Baraņņiks izteicies, ka kustības organizācija pa reverso joslu ir jāmaina, jo virzienā no pilsētas centra satiksme ir raita, bet virzienā uz centru veidojas lieli sastrēgumi. Satiksmes departamenta pārstāve Una AhunaOzola Neatkarīgajai sacīja, ka vēl rīt turpinās skaitīt mašīnas, lai izvērtētu, cikos auto plūsma palielinās. Transportam atvēlēto platību paplašināt nevar, bet varētu mainīt zaļās gaismas laiku vienā vai otrā virzienā.

Satiksmes departamentā informē, ka darbs intensīvāk notiek uz brauktuves pilsētas centra virzienā, kur pabeigti pārvada ietvju, hidroizolācijas un bojāto laiduma konstrukciju demontāžas darbi, ir sākta laiduma konstrukciju stiegrošana un betonēšana. Ja pieturēsies būvdarbiem piemēroti laika apstākļi, augusta otrajā pusē plānots uzsākt rekonstrukciju brauktuvei virzienā uz Jūrmalu. Darbus plānots pabeigt šā gada 30. novembrī.

Pēc rekonstrukcijas satiksmes pārvads būs ērtāks gan autobraucējiem, gan velosipēdistiem un kājāmgājējiem, jo tiks paplašinātas ietves abās pārvada pusēs. Apkārtējo māju iedzīvotāju komfortam tiks uzstādītas prettrokšņu sienas, kas slāpēs auto radīto skaņu. Paredzēts, ka satiksmes pārvadam jāatjauno sijas, jāveic balstu remonts, jāizbūvē hidroizolācija un brauktuves segums, kā arī jāierīko gājēju ietves un prettrokšņu siena.

Pagājušajā gadā SIA Inženierbūve, kas pārbaudīja pārvadu, atzina, ka tā stāvoklis ir kritisks un var radīt avārijas situācijas. Tajā laikā bija iespējams noteikt satiksmes ierobežojumus, jo līdzekļu remontam un atjaunošanai nebija.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais