Uz Juglu un Mežaparku 6. vai 11. maršrutā sācis kursēt Tamborētais dziesmu svētku tramvajs. To rotā XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem īpaši veidots tramvaja interjera noformējums, ko radījušas Rīgas rokdarbnieces.
Uz Juglu un Mežaparku 6. vai 11. maršrutā sācis kursēt Tamborētais dziesmu svētku tramvajs. To rotā XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem īpaši veidots tramvaja interjera noformējums, ko radījušas Rīgas rokdarbnieces. Šādu estētiski noformētu braucienu rīdzinieki varēs baudīt pirmās desmit jūlija dienas.
Tramvaja dekorēšanas ideja tika aizgūta no somu mākslinieces Virpi Vesanenas, kura darinājusi brunčus un aizkariņus Helsinku sabiedriskajam transportam. Māksliniece atbalstījusi idejas turpinājumu tamborētos mākslas darbos Rīgā, par idejas rašanos skaidro biedrības Latvijas Pilsoniskas sabiedrības atbalsta centrs valdes locekle Asnate Avotniece. Tramvaja vagonu sēdekļu dekorēšanai izvēlētas četras pamattēmas: latviskās vērtības – zeme, gaiss, uguns, ūdens un mīlestība pret dziesmu, savu pilsētu un zemi; latvju raksti un to simbolisms kā piederības apliecinājums savai tautai; novadu dziesma, kas atgādina krāšņos tautas tērpu svārku audumus dažādos novados, un visbeidzot ziedu pļava, kuras veidošanā ar vismaz vienu tamborētu ziedu bija iespēja piedalīties ikvienam Rīgas rokdarbniekam.
Projektā tika aicināts piedalīties jebkurš tamborēšanas cienītājs, taču pirmie tika uzrunāti Rīgas Sociālā dienesta dienas centru apmeklētāji. Starp interesentiem tika izvēlētas 20 galvenās rokdarbnieces, taču projektā kopumā iesaistītas vairāk nekā 40 darinātājas, kuras tamborēja atsevišķus motīvus, rakstus un ziedus, kas iekļauti kopējā interjera noformējumā. Darba procesu vadīja un pārraudzīja māksliniece Māra Avotniece, kas ieteica krāsu risinājumus un rakstus, taču katra rokdarbniece tika aicināta ielikt tamborējumā arī savu individuālo rokrakstu, prasmes un izpratni par skaisto un latvisko. Materiālus nodrošinājuši projekta vadītāji, bet to iegādi finansējusi Rīgas dome. Daļa tamborētāju gan izmantojušas arī savu dziju, lai saviem darbiem piedotu vajadzīgo akcentu. «Atsaucība bija tiešām laba. Daudzi vēlējās brīvprātīgi un bez maksas ieguldīt savu radošo enerģiju šo darbu tapšanā. Pat vēl projekta priekšpēdējā dienā pieteicās viena tamborētāja. Mēs neatteicām, un viņa pa nakti izgatavoja darbiņu noteiktajā izmērā,» par vizuālo rezultātu priecīga ir A. Avotniece. Viņa atzīst, ka darba process bijis tiešām saspringts, – nepilnās trijās nedēļās katrai rokdarbniecei bija jādabū gatavas vairākas sēdekļu muguriņas, un dažas, čaklākās, spējušas uztamborēt ne vienu vai divus, bet pat piecus sešus pārvalkus. Projekta īstenotāja norāda, ka uzreiz nevarējuši visus darbus izlikt, daļa palikuši rezervē, – tik naskas bijušas rokdarbnieces. «Mēs gan vēlētos, lai tramvaja pasažieriem nerastos vēlme tos aizņemties, tomēr nevar izslēgt arī šādus gadījumus, un tad vismaz mums būs ar ko aizvietot,» atzīst A. Avotniece, piebilstot, ka īpašu tramvaja uzraudzītāju nebūs, taču vagonā notiekošo fiksēs videonovērošanas kameras.