Kopsavilkums - Ugunsgrēks Rīgas pilī
Piektdien plkst.14.21 pēc 16 stundu darba ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.
Kā norāda Šembele, informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst.22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citus specializētos ugunsdzēsības transportlīdzekļus. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm.
Pils jumts dega ar atklātu liesmu lielā platībā un notikušo vēroja daudzi simti skatītāju.
Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst.3.53, bet tā likvidācijas darbi vēl turpinājās, jaucot un laistot konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Kopējā degšanas platība bija 3200 kvadrātmetri. Dega jumts, tā konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā, ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru platībā un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā.
Notikuma vietā strādāja apmēram 80 VUGD amatpersonas un 18 tehnikas vienības, no tām 11 autocisternas, trīs autokāpnes, viens autopacēlājs, šļūteņu automobilis, sūkņa stacija un elpošanas aparātu bāzes automobilis. Notikumā tika iesaistīta visa maksimāli pieejamā tehnika, atstājot tikai minimālu skaitu tehnikas Rīgas daļās, lai varētu veikt citu ugunsgrēku dzēšanu.
Dzēšanas darbu laikā radās vairākas problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Valsts policijai (VP) pašlaik nav aizdomu, ka aizvadītajā naktī Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks varētu būt izraisīts ļaunprātīgi, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse.
Viņa uzsvēra, ka ugunsgrēka izcelšanās iemeslus izmeklēšanā noskaidros likumsargi. Policijā par ugunsgrēku sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas par noziegumiem pret īpašumu. Lietu izmeklēs VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvalde.
Naktī notikušajā ugunsgrēkā cietušas gandrīz visas Rīgas pils lielākās zāles. Gandrīz pilnībā izdegusi Sarkanā zāle, smagi cietusi arī Baltā zāle, tāpat postījumi nodarīti Svētku zālei, Sūtņu zālei un arī Ģerboņu zālei. Par to liecina arī aģentūras LETA notikuma vietas fotouzņēmumi.
Naktī Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks tā kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniskus bojājumus nav nodarījis, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK). Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.
No dzēšanas darbiem visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 000, bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 000 vienību. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.
Savukārt Finanšu ministrija ir sniegusi nepieciešamās konsultācijas Kultūras ministrijai par iespējamo līdzekļu pārdali un nepieciešamās informācijas sagatavošanu, ja, novērtējot situāciju naktī degušajā Rīgas pilī, būs vajadzīgs izmantot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Ja tas būs nepieciešams, valdība skatīs iespēju piešķirt līdzekļus, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese.
Saistībā ar notikušo ugunsgrēku Rīgas pilī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šorīt izdevis rezolūciju atbildīgajiem ministriem, lai steidzami nodrošinātu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma fonda aktīvu saglabāšanu un novērstu tālāku kaitējumu. Rezolūcija adresēta kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), finanšu ministram Andrim Vilkam (V), aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Iekšlietu ministrijai uzdots nekavējoties nodrošināt apsardzi fonda aktīviem līdz brīdim, kad tie tiks pārvesti. Kultūras ministrijai uzdots organizēt fonda aktīvu pārvešanu uz piemērotām telpām. Finanšu ministrijai uzdots rast iespēju piešķirt valsts budžeta līdzekļus iepriekšminēto uzdevumu izpildei un sadarbībā ar Kultūras ministriju un Iekšlietu ministriju sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta 25.jūnija sēdē attiecīgu tiesību akta projektu.
Naktī notikušais ugunsgrēks Rīgas pilī vēlreiz apliecināja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehniskā parka atjaunošana ir neatliekama prioritāte, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
"Diemžēl šis nelaimes gadījums vēlreiz apliecināja, kādā tehniski kritiskā situācijā ir glābēji, no kuriem tiek prasīta nekavējoša nelaimes gadījuma likvidācija," uzsver Kozlovskis. Viņš izsaka pateicību visiem glābējiem, kuri, "neraugoties uz nepietiekamo un novecojušo tehnisko nodrošinājumu, šajā konkrētajā situācijā, kad bija grūti piekļūt ugunsgrēka lokalizācijas vietām, riskēja ar savām dzīvībām un izdarīja visu iespējamo, lai glābtu Rīgas pili".
Pēc ministra domām, notikušais uzskatāmi pierāda, ka IeM vēršanās valdībā vēl tikai šomēnes, pieprasot līdzekļus novecojušās VUGD tehnikas atjaunošanai, ir kritiski svarīgs jautājums. "Diemžēl valdība atzina, ka tehnikas atjaunošana ir jāiekļauj nākamā gada jauno politisko iniciatīvu pieprasījumā, pretēji IeM vairākkārt uzsvērtajam, ka ugunsdzēsēju tehnikas iegāde ir nepieciešama dienesta pamatfunkciju nodrošināšanai. Šāda attieksme pret glābšanas dienestu ir nepieņemama," uzskata Kozlovskis.
Ministru prezidents atzina, ka VUGD problemātiskā situācija ar tehniku gan viņam, gan pārējiem valdības locekļiem ir labi zināma un šāda iniciatīva uz nākamo gadu jau pieteikta. Tā tikšot vērtēta kopā ar citiem nākamā gada budžeta priekšlikumiem.
Rīgas pilij ir divas spēkā esošas apdrošināšanas polises kopsummā par 27,3 miljoniem latu, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.
VNĪ pagājušā gada 1.augustā noslēgusi apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas AS "Baltijas Apdrošināšanas nams" par nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, jeb Rīgas pils apdrošināšanu 5,4 miljonu latu apmērā. Apdrošināts ir viss nekustamais īpašums, polisē paredzētie riski ir uguns, ūdens, vētra, plūdi, trešo personu nodarītie zaudējumi. Šī polise ir spēkā līdz šī gada 31.jūlijam.
Savukārt uz pils rekonstrukcijas būvdarbu laiku pilnsabiedrība "SBRE", ko veido būvfirmas SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", apdrošinājusi visus ar celtniecību saistītos riskus un materiālus uz visu būvdarbu veikšanas laiku apdrošināšanas AS "BTA Insurance Company" (BTA) par 21,93 miljoniem latu. Šis apdrošināšanas līgums ir noslēgts pagājušā gada 23.oktobrī, un polise ir spēkā līdz 2015.gada 30.jūnijam.
Pēc šonakt notikušā ugunsgrēka apdrošināšanas gadījums attieksies uz abām spēkā esošajām polisēm, piebilda Laukšteina.
Piektdien pēc Dombrovska iniciatīvas sasauktajā atbildīgo dienestu un ministru sanāksmē saistībā ar ugunsgrēku Rīgas pilī tika panākta vienošanās par steidzami veicamo darbu finansēšanas mehānismu.
"Jebkurā gadījumā mēs esam vienojušies par finansēšanas mehānismu. Gadījumā, ja ministrijām ļoti ātri nepieciešami kādi līdzekļi, tos ir iespējams [iegūt], veicot finansēšanas plāna pārdali no gada beigām un pēc tam jau nofinansējot no neparedzētiem gadījumiem," žurnālistiem pēc sanāksmes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bilstot, ka patlaban ministrijām nav aptuveno aplēšu, cik valstij izmaksās Rīgas pils ugunsgrēks.
Premjerministrs atzina, ka ugunsgrēka dēļ Rīgas pils rekonstrukcija izmaksās dārgāk un darbi būs jāveic garākā laika termiņā. "Pirmais acīmredzamais darbs ir pagaidu jumta uzlikšana, lai nepieļautu konstrukciju tālāku bojāšanos," teica Dombrovskis, norādot, ka patlaban VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veic objekta apsekošanu, novērtējot, cik objekts ir drošs, kādi ir postījumi un kādi darbi būs jāveic. "Tas prasīs vairākas nedēļas, iespējams, sarežģītākie aspekti pat mēnesi vai vairāk."
Atsaucoties sabiedrības aicinājumam, Valsts kultūrkapitāla fondā izveidota mērķprogramma "Nacionālie dārgumi", aicinot sabiedrību un mecenātus ziedot, lai arī turpmāk saglabātu nacionālās vērtības.
Ziedojuma konts atvērts "Swedbank", konta numurs: LV02HABA0551010426220.
Savukārt Rīgas pašvaldības rīkotos svētkus "Līgosim krastmalā" šonakt Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks neietekmēs, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.
Departamenta direktors Guntis Helmanis apspriedies gan ar pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču (GKR), gan ar pasākuma "Līgosim Krastmalā!" producentiem, un departamenta rīcībā pašreiz nav informācijas, ka notikušais varētu traucēt pasākuma norisi, norādīja departamenta pārstāve Indra Vilde.
Par spīti turpat līdzās esošajām pils krāsmatām, svinības notiks, kā ieplānots.