Rīgas centrā,Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā, šodien atklāts mākslinieka Ivara Mailīša veidotais Dziesmu un deju svētku vides objekts "Sidraba birzs".
Tagad līdz pat XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku noslēgumam ikviens var izstaigāt svētkiem veltīto vides objektu.
"Šodien atklātais vides objekts padarīs Dziesmu svētkus vēl redzamākus. Dziesmu svētki ir nozīmīgs notikums, kas notiek reizi piecos gados. Novēlu, lai visiem izdotas, lai ir izdevušies Dziesmu svētki un lai labi skan," uzrunājot klātesošos sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), atklājot svētkiem veltīto vides objektu, minēja, ka Dziesmu un deju svētki ir latviešu garīguma simbols.
Latvijas Nacionālā kultūra centra direktore Dace Melbārde norāda, ka vides objekts simbolizē arī svētku rīkotāju lielāko sapni - jaunu estrādi. Jau 2008.gadā notika konkurss par jaunu estrādi, kurā uzvarēja Mailīša projekts "Sidraba birzs".
"Ceru, ka šis kalpos par iedvesmu valdībai, Rīgas domei un visiem mums, lai gūtu spēku uz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā, kad Latvijai tiks svinēta simtgade, nodrošināt jaunu estrādi "Sidraba birzs"," akcentēja Melbārde.
Vides objekts "Sidraba birzs" sasaucas ar svētku noslēguma koncertu, jo šī koncerta scenogrāfijas galvenie elementi ir sidraba birzs un gaisma. "Simboliskiem kokiem savstarpēji savijoties, veidojas birzs, kura liec savus zarus pār dziedātājiem, paklanoties un mirdzot.Saules ceļš no ausmas līdz rietam iet caur sidraba birzi, bet īsākajā Līgo naktī turpinās kopkora izstarotajā tautas gara gaismas vainagā. Tā ir veldzēšanās tīrākajā avotā, kuru radījusi latviešu tauta!" par objekta ideju stāsta Ivars Mailītis.
Rīgas centrā aplūkojamais vides objekts atgādina koku ar daudzām sudrabā vizuļojošām lapām. Sidraba lapiņās ir rakstīti cilvēku vārdi vai vēlējumi. Savu vēlējumu šodien uzrakstīja un kokā iekāra arī Dombrovskis, kultūras ministre un svētku rīkotāji.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku - kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, tostarp 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (57) un ārvalstīm (28). Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi "Latvijas dzelzceļš", "Lattelecom" un "Latvenergo", kā arī banka "Citadele" un "Latvijas Valsts meži".