Sāk darbu Rīgas mežu jaunā kokzāģētava

SIA Rīgas meži, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošās zaļās teritorijas, ir viena no lielākajām meža īpašniecēm Latvijā. Līdz šim uzņēmums tikai apsaimniekoja savas audzes, bet nepārstrādāja tajās iegūto koksni, bet tagad tas tiks darīts tai piederošajā, tikko uzceltajā kokzāģētavā Norupe.

Lietderīgas investīcijas

Zāģētava dos iespēju panākt uzņēmuma Rīgas meži lielāku efektivitāti un iegūt papildu līdzekļus, pagājušajā nedēļā atklājot ražotni, uzsvēra Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks. Sākotnēji gan daudzi bijuši skeptiski pret šo projektu, šauboties, vai Rīgas mežiem vajag investēt kokapstrādē. «Domāju, ka tas ir pareizs lēmums, jo Rīgas meži ir viens no mūsu vērtīgākajiem uzņēmumiem, kas gan apsaimnieko mūsu mežus, gan atbild par kārtību zaļajās teritorijās Rīgas pilsētā – Mežaparkā, parkos un skvēros. To uzturēšanai vajadzīgi papildu līdzekļi, tāpēc, lai tos piesaistītu, jādomā par attīstību,» teica A. Ameriks.

Arī Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš atzina, ka to bagātību apsaimniekošana, ko uzņēmuma rokās nodevusi Rīgas pilsēta, prasa lielus līdzekļus, tāpēc svarīgi ir palielināt peļņas daļu. Viņš atgādināja, ka tad, kad pirms pieciem gadiem tika dibināts uzņēmums, bijusi tikai ideja un vīzija, kā tam turpmāk jāattīstās. Nu tās iestrādes palēnām gūst konkrētas aprises, tajā skaitā – arī zāģētava. «Šis ceļš nebija viegls, jo nācās lauzt daudzus stereotipus, bet tā komanda, kas ir Rīgas mežos, veiksmīgi tikusi ar projektu galā. Tā nu vietā, kur pirms gada bija tukšs lauks, ir gatava būve, kas šodien oficiāli sāk darbu,» norādīja A. Tauriņš.

Kvalitāte un standarti

Runājot par ražošanas apjomiem, zāģētavas vadītājs Jānis Stankēvičs sacīja, ka maksimālā pārstrādes jauda zāģētavai esot 50 000 kubikmetru apaļkoksnes gadā, bet gatavās produkcijas apjoms – apmēram 25 000 kubikmetru gadā. Pašlaik uzņēmumā strādā 25 darbinieki, bet turpmāk, iespējams, viņu skaits palielināsies un ražošana notiks divās maiņās. Tādā gadījumā apaļkoksnes pārstrādes apjomi pieaugs līdz 80 000 kubikmetru gadā.

Norupē tikšot izmantota tikai galvaspilsētas mežos iegūtā koksne, kuras daudzuma pārstrādei pietiekot, turklāt daļa vēl tiekot pārdota. Noņēmēji jau esot apzināti, un to pat ir vairāk, nekā sākotnēji domāts. «Te paredzēts pārstrādāt sīkkoksni, kas tievgalī nepārsniedz 22 centimetrus diametrā. Šāds materiāls labi noder mēbeļu ražotājiem, un mēs esam gatavi nodrošināt viņus ar kvalitatīviem dēļiem,» skaidroja J. Stankēvičs. Kvalitātei pievēršot lielu uzmanību visos apstrādes posmos, ieskaitot mežizstrādi, kad sagatavoti vajadzīgā garuma un lieluma apaļkoki. Pēc tam zāģētavā baļķus šķirošanas līnijā sadala pēc garumiem, sugām un citiem parametriem, un tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai lietderīgā produkcija tiktu pārstrādāta visiem standartiem atbilstoši.

Ekonomiskas iekārtas

J. Stankēvičs norādīja, ka ražotnes iekārtas ir ekonomiskas un energoefektīvas. Tās ir gatavotas Krievijā, tāpēc nav tik dārgas un ir piemērotas nelielu apjomu pārstrādei. To pluss ir arī tas, ka tās var ātri un elastīgi pārprofilēt, lai atbilstu ikviena klienta vajadzībām. Savukārt materiālu apstrādē izmanto Vācijas firmas Weinig ēvelmašīnu, un šā ražotāja, kura produkcijai ir maz konkurentu, vārds pasaulē jau zināms sen, tāpēc ir pamats cerēt – kvalitātē nebūs jāviļas. Kokzāģētavā ir arī piecas dažādu izmēru kokmateriālu žāvēšanas kameras – to atšķirīgie parametri ļaus operatīvi reaģēt uz klientu vajadzībām. Uzņēmuma darbībai vajadzīgās siltumenerģijas saražošanai izmantos biomasu, kas iegūta no Rīgas mežu koksnes pārpalikumiem.

Zaļā klase

Uzņēmumam ir vēl citas ieceres. Viena no tām – izveidot Rīgas mežu vides izglītības centra Zaļo klasi. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību meža apsaimniekošanai un nozares lielajai nozīmei Latvijā. Īpašās nodarbībās interesentiem rādīs pilnu meža apsaimniekošanas un pārstrādes ciklu «no sēklas līdz dēlim».