DP atkal vēršas pret žurnālistu Hramcovu
Drošības policija (DP) pret žurnālistu Andreju Hramcovu sākusi kriminālprocesu par masu nekārtību organizēšanu. DP apgalvo, ka kriminālprocess ir saistīts ar mēģinājumu rīkot provokācijas 9.maija pasākumos, turpretim Hramcovs to kategoriski noliedz.
Šī ir jau otrā reize, kad saistībā ar žurnālista profesionālo darbību DP vēršas pret Hramcovu. Iepriekš viņš tika apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar spridzināšanas ietaisēm, jo kādā sižetā pievērsa uzmanību tam, kā no mežā atrasta lādiņa īsā laikā var izgatavot spridzekli. Pirmās instances tiesa Hramcovu šajā lietā pilnībā attaisnoja, bet prokuratūra spriedumu pārsūdzējusi apelācijas kārtībā.
Kā aģentūrai LETA stāstīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, pirms 9.maija pasākumiem DP saņēma informāciju par personām, kas tajos varētu mēģināt rīkot provokācijas, piesaistot arī ārvalstu televīziju uzmanību un mēģinot starptautiski diskreditēt Latvijas valsti.
"Pamatojoties uz saņemto informāciju, DP sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 225.panta. Izmeklēšanas laikā tika identificētas un nopratinātas personas, kurām būtu bijis jāiesaistās iepriekšminētajās darbībās," norāda Apse-Krūmiņa. Viņa apstiprināja, ka žurnālistam Hramcovam minētajā lietā ir noteikts statuss "persona, pret kuru sākts kriminālprocess".
Hramcovs gan notikušo skaidro pavisam citādi. Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka mēneša sākumā kādam Sanktpēterburgas televīzijas kanālam veidojis sižetu par to, kā cilvēki Latvijā gatavojas svinēt 9.maiju un ko viņi šajā sakarā domā par PSRS simbolikas izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem. Sižetā bijis nepieciešams iekļaut arī ielu intervijas.
Tādā nolūkā Hramcovs ar operatoru 7.maijā devies nofilmēt pieminekli Uzvaras laukumā, cerot tur arī satikt cilvēkus, kurus varētu nointervēt. Parkā žurnālists saticis senus paziņas un sācis ar viņiem runāties, pastāstījis, par ko gatavo sižetu, un pajautājis, ko viņi par to domā. Paziņas privāti pauduši Hramcovam savu viedokli, parādījuši, ka viņiem mašīnā ir arī atribūtika ar Padomju Savienības simboliku, taču nav vēlējušies runāt par to kameras priekšā.
Pēc tam visi atvadījušies un devušies katrs uz savu pusi, bet Hramcovs galu galā nointervējis svešus ļautiņus citā vietā Pārdaugavā. Nākamajā dienā DP pret viņu sākusi kriminālprocesu par masu nekārtību organizēšanu. Žurnālists min, ka DP skatījumā viņš acīmredzot mēģinājis pierunāt savus paziņas 9.maijā ar Padomju Savienības atribūtiku iet pie pieminekļa Uzvaras laukumā, kas absolūti neatbilstot patiesībai. "Lieta ir uzpūsta no tukša gaisa," rezumēja Hramcovs.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde saistībā ar notikušo paudusi viedokli, ka iedzīvotāju aptaujāšana par attieksmi pret PSRS simboliku ir žurnālista darbs, un to nevar uzskatīt par aicināšanu uz nemieriem. Asociācija, kuras biedrs ir arī Hramcovs, atgādina, ka likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ļauj žurnālistiem vākt informāciju jebkurā ar likumu neaizliegtā viedā.
Krimināllikuma 225.pantā, pēc kura DP sākusi kriminālprocesu, ir teikts, ka "par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
Kā ziņots, Hramcovs savulaik kādā no sižetiem demonstrēja, kā mežā atrod lādiņu un īsā laikā izgatavo no tā spridzekli, kādu varētu izmantot, piemēram, teroraktā.
Žurnālists apgalvo, ka šādu sižetu veidojis ar mērķi norādīt uz reālu problēmu, taču prokuratūra sauca viņu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 233.panta 2.daļas - par nelikumīgām darbībām ar ieročiem, munīciju, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm. Pirmās instances tiesa Hramcovu celtajā apsūdzībā attaisnoja, tomēr prokuratūra attaisnojošo spriedumu noprotestēja, un Rīgas apgabaltiesa šo lietu apelācijas kārtībā izskatīs 29.maijā plkst.10.
Kā ziņots, Hramcovs šopavasar saņēma Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) gada balvu "Profesionālākais žurnālists 2013" nominācijā "Par ievērojamu ieguldījumu preses brīvības veicināšanā 2012.gadā".
