29.novembrī plkst.12 Latvijas Televīzija no sv. Jēkaba katedrāles translēs dievkalpojumu, kuru vadīs kardināls J.Pujats. Šī ir pirmā adventa svētdiena un, kā zināms, šajā svētdienā baznīcā iesākas arī jauns liturģiskais gads.
Kardināls uzrunās tautu un dos garīgu "ceļa maizi" Adventa laikam. Laikā, kurā smelsimies pacietību, mīlestību un garīgu briedumu, un kurš palīdzēs sagatavoties Ziemassvētkiem.
Baznīcā jaunais liturģiskais gads sākas ātrāk nekā pasaulē. "Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, šie svētki apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnāk¬šanas eshatologisko būtību, kuru īpaši izteiks Adventa laiks", skaidro priesteris Andris Kravalis.
Vārds Advents ir ņemts no latīņu valodas un tas nozīmē "atnākšana" vai "nākšana". Tā ir Mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšana. Adventa laiks ilgst 4 pilnas nedēļas. Katrai Adventa svētdienai ir sava pamattēma:1.svētdiena - Jūsu pestīšana ir tuvu, 2.Adventa svētdiena - Sagatavojiet Kungam ceļu, 3.Adventa svētdiena - Gaudete – priecājieties, 4.Adventa svētdiena - Ak, Pestītāj, atver debesis!
Svētdien visas baznīcas rotās Adventa vainags ar četrām svecēm, kas nu jau ir tradicionāls Adventa laika simbols. Tas simbolizē, ka Kristus ir vienīgā saule, mūsu ciemiņš. Katru svētdienu vainagā tiks aizdegta viena svece. Adventa laika liturģiskā krāsa baznīcā ir violeta vai purpura, izņemot trešo Adventa svētdienu, kad dominē rozā krāsa - prieka krāsa.
Advents ir prieka un grēku nožēlas laiks. Prieka laiks, jo mēs nevaram iedomāties neko brīnišķīgāku par Kristus bērna piedzimšanu. Jēzus atnāca pie mums Betlēmē konkrētā vēstures mirklī, aptuveni 2000 gadus atpakaļ. Šodien baznīcā Adventa laikā Viņš nāk pie mums mistiskā veidā.
Tas ir grēku nožēlas laiks, jo mums jāsagatavojas, lai tīri varētu saņemt šo dāvanu, Jēzu Kristu. Parasti ticīgie šajā laikā cenšas biežāk piedalīties dievkalpojumos, izsūdzēt grēkus un atturēties no trokšņainiem pasākumiem, izpriecām. Tas ir garīgs pārdomu laiks, izvērtēšanas laiks.
490. gadā bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot 3 dienu gavēni nedēļā no 11.novembra līdz Ziemassvētkiem.
Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam, pēc izcelsmes tika saukts par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. Taču Romas liturģijā Adventa laiks, kura liturģija attīstījās gadsimtu pēc Franku Baznīcas liturģijas, nebija grēku nožēlas, bet svētku un prieka laiks, kurš sagatavoja Ziemassvētkiem, Kristus dzimšanas svētkiem.
13. gadsimtā tika panākts kompromiss, kas apvienoja franku gavēņa un grēku nožēlas raksturu ar romiešu Svētās Mises tekstiem un 4 nedēļu ciklu. Adventa laika liturģija pamatos palika nemainīga līdz pat Vatikāna II koncilam, kurš izdarīja dažas nelielas izmaiņas, lai skaidrāk ieskicētu Lielā Gavēņa laika un Adventa laika atšķirības.
Šodien Adventa laiks tiek pavadīts kā klusuma, cerības un ilgu piepildījuma laiks, kuru pavada prieks. Prieks, kas var izpausties mīlestībā uz savu tuvāko. "Tuvākmīlestība arī cilvēciskajās attiecībās vienmēr atklāj arī Dieva mīlestību, kas katrai akcijai par taisnīgumu pasaulē piešķir teoloģisku un pestījošu vērtību", tā raksta pāvests Benedikts XVI savā tikko latviešu valodā iznākušajā baznīcas dokumentā "Caritas in Veritate".