Apkures parādi Rīgā sasniedz 13 miljonus latu

Kaut arī šī nebija visgarākā apkures sezona, rīdzinieki tās sekas izjuta ar augstiem rēķiniem un turpina iekrāt parādus.

AS Rīgas siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis informē, ka līdz 9. maijam iedzīvotāju un uzņēmumu kopējais parāds par siltumenerģiju bija 13,9 miljoni latu, bet par šo apkures sezonu nav samaksāti 13,2 miljoni latu.

Salīdzinot ar aizvadīto apkures sezonu, parādi ir palielinājušies. Tam ir daži iemesli.

Pirmkārt, šajā apkures sezonā bija ļoti augsta gāzes tirdzniecības cena.

N. Talcis dabasgāzes iepirkuma cenu no pērnā gada oktobra līdz decembrim vērtē kā visaugstāko. Tāda cena, ja pieskaita arī akcīzes nodokli, nav bijusi nekad. Siltumenerģijas tarifs šajā apkures sezonā sāka sarukt tikai kopš 2013. gada janvāra. RS nācās ņemt īstermiņa kredītu 22,5 miljonu latu apmērā, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Tā esot rekordliela summa.

Otrkārt, šī bijusi auksta apkures sezona, arī tāpēc iedzīvotāji RS maksājuši mazāk, jo rēķini ļoti daudzus šokējuši. 2008./2009. gada apkures sezonas vidējā āra gaisa temperatūra bija 1,8 grādi, bet šajā apkures sezonā laiks bija krietni vēsāks – vidēji mīnus 0,3 grādi. Tikpat auksta bijusi arī 2009./2010. gada apkures sezona, bet nākamā vēl sūrāka – ar mīnus 0,4 grādiem. Tikai 2011./2012. gada apkures sezonas vidējā āra gaisa temperatūra bija tīkama – 1,4 grādi. Šīs un vairāku iepriekšējo apkures sezonas ilgums bija gandrīz nemainīgs 192 līdz 194 dienas, krietni ilgāk kurināja 2009./2010. gadā – 201 dienu.

Cerīgākas prognozes rīdziniekus gaida šovasar. RS iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, un no 1. jūlija tarifs varētu samazināties par trim procentiem. Pagaidām tās ir prognozes – jāgaida SPRK lēmums.

Tarifa izmaksas vajadzētu samazināt arī siltumtīklu rekonstrukcijai, jo ziemā zaļojošo siltumtrašu zudumi tiek iekļauti tarifā – mēs, centralizētās siltumapgādes patērētāji, par to maksājam. Šogad RS plānojis kopumā rekonstruēt 11,75 kilometrus siltumtīklu. Lielākie rekonstrukcijas darbi paredzēti no Rušonu ielas līdz Prūšu ielai un no Prūšu ielas līdz Maskavas ielai 291 (614 m), no Pērnavas ielas līdz A. Čaka ielai un no A. Čaka ielas līdz Alauksta ielai (362 m), no Eksporta ielas 2A, gar Eksporta ielu līdz komunikāciju tunelim Republikas laukumā 3 (201 m), no dzelzceļa pārvada Krustabaznīcas ielā līdz Brīvības gatvei 354 (40–2 m), no Senču ielas 6 līdz Hospitāļu ielai 23 (362 m).

N. Talcis gan piebilda, ka arī jaunajās siltumtrasēs siltuma zudumi ir un būs, jo komunikācijas tiek ieguldītas minimālā dziļumā. Ir gadījumi, kad dziļāk zemzemē rakties nedrīkst, jo tur jau atrodas komunikācijas.

RS lēš, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, iedzīvotāji aktīvāk norēķināsies par apkuri vasarā – no jūnija līdz augustam. Savukārt 0,7 miljoni latu ir ilgstošs parāds, to nav samaksājuši lielākoties uzņēmumi. RS tagad tiesājas ar parādniekiem. Šogad uzņēmums dzīvokļu īpašniekiem izsūtījis 13 000 vēstuļu, kuros informēja par mājas kopējo parādu, ja apsaimniekotājs nebija norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais