Bērnudārzos vakanču netrūkst

© Jānis Saliņš, f64

Sūkstīšanās par vietu trūkumu bērnudārzos ne vienmēr ir pamatota, jo, piemēram, Vecmīlgrāvī nav iespējams atvērt dārziņu, jo trūkst 150 bērnu un desmit pedagogu. Kamēr rindā uz vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas mācību iestādēs gaida ap 6000 mazuļu, tikmēr tās meklē pirmsskolas pedagogus, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu.

Audzinātājas meklē daudzi

Vecmīlgrāvī pēc rekonstrukcijas pirmdien plānots atvērt bērnudārzu Blāzmiņa. Vecāki pat nakšņoja pie tā durvīm, lai savu atvasi reģistrētu, taču ažiotāžai nebija pamata. "To ietekmēt nevaram, jo vietu deficīts pilsētas bērnudārzos pastāv," saka Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Vilde. Blāzmiņa ir rets izņēmums, jo tur patlaban ir aptuveni 150 brīvu vietu bērniem vecumā no trim gadiem un pirms divām dienām trūka arī desmit audzinātāju. Tas nozīmē, ka pirmsskolas iestāde nevar strādāt, tāpēc tās vadītāja Dace Skuja mudina: "Sirsnīgi aicinām visus!" Šobrīd ir grūti prognozēt, kad dārziņš tiks atvērts.

Ar problēmām kaujas ne tikai šis dārziņš. Rīgā vairāk nekā 20 mācību iestādes meklē tieši pirmsskolas skolotājus. Vakances var apskatīt interneta vietnē www.eskola.lv, jo vajadzīgi arī tehniskie darbinieki un pedagogi skolās. Zināms, ka no 1. decembra arī bērnudārzu pedagogiem dome piešķirs atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā – vismaz neliels bonuss apstākļos, kad algas tika samazinātas.

Blāzmiņā vakar no 22 pedagogiem darbā bija pieņemti vien četri, zināms, ka līdz 1. janvārim viņu būs 14. D. Skuja mudina arī vecākus reģistrēt bērnus, kuri vecāki par trim gadiem. Viņiem Blāzmiņā paredzētas 200 vietas, bet pašlaik pieteikti tikai 49 audzēkņi. "Trīs grupiņas nokomplektētas, bet vajag vismaz septiņas vai astoņas," norūpējusies ir D. Skuja. Mazuļu gan esot ka biezs – 2007. gadā dzimušo ir jau 70, bet 2008. gadā dzimušo – 80.

Pabalstu nemaksās

Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane Neatkarīgajai iepriekš sacīja, ka vieta bērnudārzā vajadzīga tikai 2000 bērniem, jo daudzi deklarējušies galvaspilsētā, lai saņemtu 50 latu pabalstu. Reālais rindā gaidītāju skaits tomēr ir aptuveni seši tūkstoši, saka I. Vilde. Nav pamata uzskatīt, ka bērni tiek saskaitīti vairākkārt. Pat ja mazulis reģistrēts četros dažādos dārziņos, viņš parādās kā viens, nevis četri bērni, tādējādi nepalielinot rindu. Departamentā viens cilvēks vismaz nedēļu salīdzinot sarakstus un atsijājot šādus dubultniekus.

Lai pēc iespējas ātrāk mazinātu rindu, dome no nākamā gada plāno nemaksāt 50 latu pabalstu vecākiem, kuru bērni netiek nodrošināti ar vietu pirmsskolā Rīgas administratīvajā teritorijā. Tomēr maznodrošinātās ģimenes ar bērniem 2010. gadā saņems tām paredzētos sociālos pabalstus. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē. E. Aldermanes nostāja ir nemainīga – vai nu turpināt pabalstu izmaksāšanu, vai atvērt jaunas pirmsskolas iestādes. Pašvaldība ir izvēlējusies otro variantu.

Sola jaunus

Rīgas pašvaldība sola nākamgad nodrošināt papildu vietas vēl aptuveni 1000 bērniem, novirzot būvniecībai arī tos līdzekļus, kurus līdz šim izmaksāja bērnudārzu pabalstos. Šogad tiem atvēlēti 3 miljoni latu, trīs gados – desmit miljoni. I. Vilde saka – solījumi nav utopija, jo jau tagad ik gadu 700–800 bērniem jaunas vietas dārziņos tomēr ir. Piemēram, šogad tika atklāts jauns bērnudārzs Austriņa Valdeķu ielā ar 237 vietām. Savukārt Blāzmiņā būs vieta 252 mazuļiem. Nākamā gada sākumā plānots atvērt vēl vienu renovētu pirmsskolas mācību iestādi Viestura prospektā 200 mazuļiem.

Nākamgad plānota bērnudārza Dzīpariņš (Biķernieku ielā) pārbūve, kā arī turpināsies remontdarbi tajās mācību iestādēs, kuras tika slēgtas optimizācijas dēļ. 2010. gadā dome plāno sākt jaunu programmu atbalstam ģimenēm un bērniem, proti, vairāk nekā 240 000 latu paredzēts atvēlēt alternatīvo sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem no sociālā riska ģimenēm.

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais