Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki šā gada pirmajos trīs mēnešos veikuši preventīvas pārrunas ar 1173 agresīviem bērniem un viņu vecākiem.
Policisti saskaras ar vidēji 13 gadījumiem dienā, kad izglītības iestādēm nepieciešama likumsargu palīdzība, lai tiktu galā ar agresīvu uzvedību skolēnu vidū, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē pastāstīja RPP Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas vecākā inspektore Aija Lilienfelde.
Lilienfelde norādīja, ka agresīvas uzvedības izpausmes ir ļoti dažādas un bieži ir ļoti grūti noteikt, kur problēma radusies audzināšanas rezultātā, kad var runāt par veselības problēmām, un kuros gadījumos agresivitāte ir bērna nevēlēšanās ievērot nosacījumus.
Nereti policistiem rodas domstarpības arī ar izglītības iestādēm, jo tās uz bērnu skatās no izglītības likuma prasībām, savukārt policisti primāri balstās uz likuma par policiju un bērnu tiesību aizsardzības likuma prasībām.
Raksturojot problēmas, ar kādām mēdz saskarties skolas, Rīgas 41.vidusskolas direktore Liene Stabinge šodien komitejas sēdē pastāstīja par kādu otrās klases skolēnu, kurš pērn ar agresīvu uzvedību terorizējis gan skolasbiedrus, gan skolotājus. Piemēram, viņš regulāri sakodis ne tikai savus klasesbiedrus, bet šādi traumējis arī kādu sestās klases skolēnu, savukārt pērn Ziemassvētku pasākuma laikā uz skolu nācies izsaukt policiju, jo skolēns mēģinājis piekaut skolotāju.
"Diemžēl [pagājušā gada] 10.februārī mēs bijām spiesti izsaukt psihiatrisko brigādi. Bērns tika ievīstīts nomierinošajā kreklā un nogādāts Gaiļezera slimnīcā, bet vakarā palaists mājās, sakot, ka viss ir kārtībā un skolotājiem "kaut kas likās". Bet es ļoti ceru, ka jūs saprotat, ka psihiatriskā brigāde nevīstītu bērnu nomierinošā kreklā, ja tiešām viss būtu kārtībā," norādīja Stabinge.
Skolai radušās grūtības arī sadarbībā ar skolēna ģimeni - bērna māte nav piekritusi skolēna nosūtīšanai uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, viņa atteikusies arī no Sociālā dienesta psihologa konsultācijām, jo uzskata, ka viss ir kārtībā. Uz visām starpinstitucionālajām sanāksmēm kā pilnvarotā persona ieradusies zēna vecmāmiņa, pie kuras puika dzīvo, un speciālistiem izdevies panākt viņas piekrišanu bērna nosūtīšanai uz pedagoģiski medicīnisko komisiju. Komisija secinājusi, ka skolēns var mācīties vispārējā pedagoģijas programmā ar speciālā pedagoga un logopēda atbalstu, tāpēc nolemts skolēnam izstrādāt individuālo izglītības programmu, lai pasargātu pārējos bērnus no fiziskas un emocionālas vardarbības.
Pēc četru stundu pārrunām izdevies panākt vecmāmiņas piekrišanu individuālās izglītības programmai, un no pagājušā gada 8.marta tika organizēta mājmācība - puikam uzdoti mājasdarbi, bet katru dienu viņš ar vecmāmiņu ieradies skolā uz konsultācijām, kur ar viņu individuāli strādāja pedagogs atbalsta personāla klātbūtnē. Finansiāli skolai tas prasījis vienu pedagoga slodzi, taču no logopēda un psihologa pakalpojumiem ģimene atteicās. Par spīti skolas pūlēm, mācību gada beigās skolēns tik un tā bijis nesekmīgs četros priekšmetos. Šogad individuālā izglītības programma turpinās, taču skolēna vecmāmiņa ik nedēļu atrod dažādus iemeslus vērsties ar sūdzībām VBTAI.
Lilienfelde norādīja, ka līdzīgi gadījumi nav retums. Galvenais dalībnieks sarunās ar policiju ir bērns, kam jau ir raksturīgas agresīvas uzvedības iezīmes, un viņa uzsvēra, ka šāda veida problēmas ir nepieciešams risināt savlaicīgi. Nekavējoties reaģējot uz pirmajām agresijas izpausmēm un norādot uz bērna atbildību un rīcības sekām, var izdoties novērst situācijas saasināšanos.