Pazudušais dēls - mūsdienu versijā

Gadā, kad tiek atzīmēta Rūdolfa Blaumaņa 150. gadu jubileja, daudzi Latvijas teātri centušies ar jaunu skatījumu palūkoties uz šī klasiķa darbiem. Arī studijas Screen Vision aktieru kurss, Daugavpils režisora Harija Petrocka vadībā ir realizējis ambiciozu plānu, iestudējot izrādi „Akacī”, kas tapusi pēc Rūdolfa Blaumaņa darba „Pazudušais dēls” motīviem.

Vai nauda cilvēka dvēselē var aizpildīt tukšumu, ko rada mīlestības trūkums? Vai nespēja sasniegt dzīvē nospraustos mērķus nozīmē mazdūšību vai to, ka šie mērķi ir bijuši nepareizi? Cik daudz ciešanu un sapņu cilvēks ir spējīgs likt uz spēles? Šos jautājumus sev un skatītājam uzdod dramaturģe Ilze Zālīte, kura Rūdolfa Blaumaņa tēliem piedāvā mūsdienu vides nosacījumus.

Izrāde var lepoties ar vairākām nenoliedzamām veiksmēm. Viena no tām — Ilzes Zālītes spēja ļoti organiski apvienot Rūdolfa Blaumaņa un mūsdienu dramaturga redzējumus. Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa uzskata, ka luga „Akacī” ir pārsteidzoši veiksmīgs piemērs tam kā klasikai tiek piešķirts jauns skanējums.

Vēl viena veiksme, kas izpelnījusies īpašu skatītāju novērtējumu, ir videoprojekcijas, kas papildina uz skatuves notiekošo un rada ļoti īpašu atmosfēru. Tomēr galvenais izrādes atradumus ir Kristapa (Krustiņš) tēla atveidotājs Andrejs Aleničevs, kura vitalitāte un nervozais šarms pastiprina izrādes eksistenciālo toni. Lai gan Andrejs aktierspēlei pievērsies tikai pirms gada, iespējams, tieši tas viņam ļauj savu lomu nevis izspēlēt, bet izdzīvot. Arī teātra zinātniece Līvija Akurātere, noskatoties izrādi, atzina, ka Andreja aktierspēlei piemīt ļoti augsta temperatūra, kas sadedzina visu savā ceļā. „Kristaps ir kārtīgs sūdabrālis, kuram kādreiz ir bijuši lieli sapņi un mērķi. Iekšējās pretrunas un nespēja izprast pašam sevi, viņu noved pie pilnīga prāta aptumsuma. Ļoti enerģiska, strauja, spēcīga un tai pat laikā trausla un dramatiska loma,” tā savu varoni raksturo Andrejs.

Pārliecinoša saspēle Andrejam ir izdevusies ar Ilzes lomas atveidotāju Vinetu. Lai arī būdama ar nopietnu aktierspēles pieredzi, Vineta tomēr spēj būt kā spēcīgs pamattonis, uz kura fona Andreja tēls iemirdzas vēl spilgtāk. „Ilze ir sieviete, kura spēj pašaizliedzīgi mīlēt un upurēt savas intereses, lai glābtu mīļoto cilvēku, kurš pat to nenovērtē. Mūsdienās tādus cilvēkus bieži negadās sastapt,” atzīst Vineta.

Tikmēr iestudējuma režisors Harijs Petrockis norāda: „Rūdolfa Blaumaņa aizsāktā azartspēļu tēma un stāsts par cilvēka rakstura vājumu mūsdienās ir krietni vien aktuālāka nekā kādreiz. Šodienas akacī ir iestidzis krietni lielāks Kristapu skaits un arī pats akacis ir kļuvis daudz dziļāks un plašāks.” Šo domu papildina arī Vineta: „Ceru, ka noskatoties izrādi, skatītājs aizdomāsies par lugā aizskarto tēmu. Lai „pazudušais dēls” atgrieztos mājās, ir būtiski gan viņam pašam to sagribēt, gan arī tas, lai viņam būtu līdzās cilvēki, kuri palīdz un mīl. Ļoti gribas cerēt, ka mūsu darbs vismaz kādam „pazudušajam dēlam” palīdzēs atgriezties mājās.”

Vasaras nogalē studija Screen Vision dosies viesizrādēs uz vairākiem Latvijas novadiem, bet pirms tam, nākamnedēļ skatītāji tiek aicināti uz pēdējo papildizrādi Rīgā - 30. aprīlī, plkst.19.00 Brīvo aktieru sabiedrības teātrī Rīgā, Čaka ielā 67/69.