"Politiski ar Nila Ušakova vadīto "Saskaņas centru" (SC) mēs nevaram iet kopā, ar viņiem nekādu koalīciju mēs neveidosim," intervijā aģentūrai LETA apgalvo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Rīgas mēra amata kandidāts, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze.
Bet, ja SC tomēr izveidos koalīciju, LZS deputāti būs viņiem konstruktīvā opozīcijā un atbalstīs lēmumus, kas tiks pieņemti par labu iedzīvotājiem, sola Krauze. Arī Saeimā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir konstruktīvā, nevis destruktīvā opozīcijā. "Labējās partijas parlamentā mūs atstāja opozīcijā, bet ZZS ļoti bieži ar savām balsīm ir palīdzējusi pieņemt iedzīvotājiem labvēlīgus likumus un lēmumus," norāda LZS saraksta līderis.
Pirmie trīs darbi pēc ievēlēšanas Rīgas domē Krauzem būšot komunālo jautājumu risināšana, palīdzības sniegšana rīdziniekiem gan namu uzturēšanā, gan renovēšanā un siltināšanā, gan birokrātisko procedūru pārvarēšanā. LZS pārstāvis sola arī galvaspilsētā sakārtot ceļus un iekšpagalmus un mazināt rindas pirmsskolas iestādēs.
LZS izstrādāšot uz zinātniskiem pamatiem balstītu Rīgas attīstības programmu, kas risinās ģimenes, demogrāfijas, izglītības, mājokļu un uzņēmējdarbības problēmas.
"Mūsu prioritāte ir ģimene un demogrāfija," uzsver LZS saraksta līderis. LZS atbalsta Latvijas Zaļās partijas ieceri nodrošināt Rīgā visiem skolēniem kvalitatīvas bezmaksas pusdienas. Produktus skolēnu brīvpusdienām var sagādāt Latvijas zemnieki.
LZS ir apņēmības pilna vasarās nodrošināt skolēniem darbu pašvaldības uzņēmumos. Ļoti svarīgi ir nodrošināt saturīgu brīvā laika pavadīšanu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tādi centri ir jāierīko katrā Rīgas mikrorajonā.
Krauze uzskata, ka pēc iespējas vairāk vajadzētu piesaistīt Eiropas Savienības fondus Rīgas bērnudārzu renovācijai un ieviest diferencētas piemaksas pie algas labākajiem bērnudārzu darbiniekiem. Rīgas domei ir jādod nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiem uzņēmējiem, kuri rada jaunas darba vietas un nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
LZS sola Rīgā ar pašvaldības atbalstu attīstīt sociālo uzņēmējdarbību - veidot mazas veļas mazgātavas, dzīvokļu uzkopšanas firmas un citus uzņēmumus, kuros strādās cilvēki, kuri ilgu laiku nevar atrast darbu. Šāds uzņēmums varētu darbiniekiem maksāt minimālo algu. Tādējādi ilgstošajiem bezdarbniekiem tiktu nodrošināta iespēja iet sabiedrībā un strādāt, pilnveidot savas prasmes un iemaņas, nevis turpināt sēdēt mājās un saņemt pašvaldības pabalstus. Jo ilgāk cilvēks sēž bez darba, jo grūtāk viņam atgriezties darba tirgū. Pašvaldība turpinātu palīdzēt šiem iedzīvotājiem, piemēram, piešķirot dzīvokļa pabalstu.
Patlaban ir liela atšķirība, kā pašvaldības rūpējas par saviem materiālās grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem pie mums un Rietumeiropā, norāda Krauze. Kāds viņa paziņa, kas dzīvo Briselē un strādā Eiropas Savienības institūcijā, kaut kādu iemeslu dēļ mēnesi nebija apmaksājis dzīvokļa rēķinu. Pēc pusotra mēneša viņš saņēma vēstuli no siltuma piegādātājas kompānijas ar aicinājumu gadījumā, ja viņam radušās finansiālas problēmas, kontaktēties ar sociālo darbinieku, bija arī norādīts šā darbinieka vārds un telefons, pa kuru viņš sazvanāms. Pie mums pašvaldība ļauj uzkrāties komunālajiem parādiem, un cilvēkam, kuram radušās finansiālas problēmas, tiek nevis piedāvāta sociālā palīdzība, bet tiek sākta viņa tiesiskā vajāšana.
Krauze uzskata, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja pa tiešo norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem - par siltumu, ūdens apgādi.
Krauze uzsver: ""Zemnieki" Rīgā ir bijuši un būs! To apliecina kaut vai fakts, ka iecere būvēt Rīgā Brīvības pieminekli radās, kad Ministru prezidents bija "zemsavietis" Zigfrīds Anna Meierovics, savukārt pieminekļa celtniecības laikā Rīgas mērs bija LZS biedrs Hugo Celmiņš. Mēs neesam vienas nozares arodbiedrība. Kā savulaik teica no LZS nākušais Kārlis Ulmanis, LZS ir jāspēj sadzīvot un sadarboties ar dažādu uzskatu cilvēkiem, ko spilgti apliecina LZS mēri Gulbenē, Valkā, Saldū, Dobelē un daudzās citās pašvaldībās. Tā būs arī Rīgā!".