Rīgas pašvaldība, gatavojot nākamā gada budžetu, pieņēmusi lēmumu ievērojami paplašināt bērnudārzu tīklu, nodrošinot papildu vietas vēl aptuveni 1000 bērnu, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldībā.
Sākotnēji gan tika izplatīta informācija, ka bērnudārzos tiks nodrošinātas 1400 jaunas vietas, taču vēlāk Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova precizēja, ka pašvaldība apņēmusies bērniem sagādāt 1000 jaunu vietu bērnudārzos.
Jaunu bērnudārzu vietu būvniecībai paredzēts novirzīt arī tos līdzekļus, kurus pašvaldība līdz šim tika izlietojusi pabalstu izmaksai, ja nevarēja nodrošināt vietu bērnudārzā.
"Patlaban tomēr ir jāizdara izvēle - turpināt tikai pabalstu izmaksāšanu vai rūpēties par jaunu pirmsskolas iestāžu atvēršanu. Mēs izšķīrāmies par otro variantu, jo tas risina problēmu pēc būtības," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC).
Pašvaldība arī aicina vecākus pieteikt savus bērnus uz brīvajām vietām bērnudārzos. Drīzumā tiks atvērta jauna pirmskolas izglītības iestāde "Blāzmiņa" Skuju ielā 14, kurā būs vieta 252 mazuļiem. Patlaban notiek grupu komplektēšana un vēl var pieteikties uz gandrīz 100 vietām bērniem vecumā no trim līdz sešiem gadiem. Pašvaldība aicina darbā arī pedagogus, vēl ir brīvas 18 vakances.
Patlaban tiek renovēta 169.pirmsskolas izglītības iestādes filiāle Viestura prospektā 57, kur būs vieta 200 mazuļiem. Nākamgad tiek plānota bērnudārza "Dzīpariņš" Biķernieku ielā 33 pārbūve un remontdarbi tajās bērnudārzu tipveida ēkās, kuras tika atbrīvotas vispārizglītojošo skolu pilnveides plāna īstenošanas gaitā.
"Pabalsta izmaksāšana par vietas nenodrošināšu bērnudārzā bija pašvaldības iniciatīva, taču praksē pierādījās, ka tādējādi tiek veicināta rindas palielināšanās, jo strauji pieauga Rīgas administratīvajā teritorijā deklarēto bērnu skaits. Turklāt daļa no viņiem apzināti tika reģistrēti tajās pirmskolas izglītības iestādēs, kurās ir garākā rinda, lai varētu saņemt pabalstu. Uz šo tendenci norādīja arī pirmskolu vadītāju konsultatīvā padome, kas komitejai iesniedza savu priekšlikumu par šī pabalsta atcelšanu vai vismaz samazināšanu," apgalvoja Aldermane.
Rīgas dome saistošos noteikumus par pabalstu izmaksu, ja bērns netiek nodrošināts ar vietu bērnudārzā, pieņēma 2006.gadā. Pašvaldība pabalstos jau izmaksājusi vairākus miljonus latu. Pēc Aldermanes domām, racionālāk būtu šo naudu ieguldīt jaunu bērnudārzu celtniecībā un papildus grupu atvēršanā gan pie esošajiem bērnudārziem, ja to atļauj telpas, gan arī pie vispārizglītojošajām skolām.
Lai palīdzētu maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, Rīgas pašvaldība 2010.gadā sola turpināt maksāt tām paredzētos sociālos pabalstus. Kopumā sociālajai palīdzībai 2010.gadā Rīgas dome plāno tērēt vairāk nekā 17 miljonus latu.
Bez tam nākamgad Rīgas dome plāno sākt jaunu programmu atbalstam ģimenēm un bērniem - vairāk nekā 240 000 latu paredzēts novirzīt alternatīvo sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem no sociālā riska ģimenēm.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti rīt, 26.novembrī, lems par pabalstu atņemšanu rīdziniekiem, kuru bērniem nav vietas bērnudārzos.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes valdošā koalīcija - apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un partijas LPP/LC frakcijas - nolēmusi no nākamā gada vairs nemaksāt 50 latu pabalstu vecākiem, kuru bērni netiek nodrošināti ar vietu pirmsskolā Rīgas administratīvajā teritorijā.
Tagad izskatīšanai komitejā sagatavots lēmumprojekts par Rīgas domes 2006.gada 21.novembra saistošo noteikumu "Par pašvaldības pabalstu vecākiem (aizbildņiem), kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas izglītības iestādē pirmsskolas izglītības programmas apguvei" atzīšanu par spēku zaudējušiem.
Patlaban gadījumos, ja bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzā, viņa vecākiem tiek piešķirts 50 latu liels pabalsts mēnesī. Rīgas pašvaldības budžetā pabalsta izmaksām 2006.gadā tika paredzēti 65 000 latu, 2007.gadā - 780 000 latu, 2008.gadā - 1 969 009 lati, bet 2009.gadā - 3 000 000 latu.
Pabalsts tika ieviests 2006.gada novembrī, jo vecāki, kuru bērns nav nodrošināts ar vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, nevar atgriezties darba tirgū un meklē problēmas pagaidu risinājumus, piemēram, algo aukli vai meklē bērnam vietu privātā izglītības iestādē. Šo pakalpojumu izmaksas ievērojami pārsniedz pabalsta apmēru.