Savulaik sparīgi virzītā iecere par Brīvības alejas izveidi Rīgā un labiekārtošanu iepretim Ministru kabineta ēkai pēdējoreiz apspriesta pagājušā gada vasarā.
Norisinājās pat divi konkursi, un gan Rīgas, gan Latvijas iedzīvotāji tika aicināti izteikt viedokli par konkursa darbiem. Tika pieļauts, ka projektu varētu īstenot līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Jāatgādina, ka Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību rīkoja konkursus par liepu gatves jeb Brīvības alejas tematisku labiekārtošanu. Konkursu mērķis bija rast praktiskus risinājumus, lai radītu vietu, kur vienkārši un vienlaikus emocionāli varētu atzīmēt Latvijas vēsturei un šodienai svarīgus notikumus un cilvēkus un popularizēt Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Arhitekti savās diskusijās gan atzina, ka šī ir grūta vieta, kurā būs sarežģīti kaut ko izveidot, lai risinājums nebūtu formāls. Arhitektūras kritiķis Artis Zvirgzdiņš interaktīvajā platformā a4d.lv raksta: «Ir vērtīgi, ka rīkots konkurss, bet, iespējams, to var uztvert tikai kā pamatu un vielu turpmākām diskusijām par to, kādai vajadzētu būt šai vietai un kam tur vajadzētu atrasties un vai vispār vajadzētu. Ja atceramies līdzīgu kaimiņvalstu pieredzi – Brīvības laukums Tallinā tapa apmēram desmit gadus pēc konkursa. Savukārt Lukišķu laukumam Viļņā tikuši rīkoti, šķiet, jau vairāk nekā pieci konkursi, nonākot pie apmierinoša risinājuma.»
Brīvības alejas labiekārtošanas iecere pērn tika skatīta Rīgas Kultūrvēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē un Rīgas Pieminekļu padomē. Abās instancēs eksperti ieteikuši turpināt idejas attīstību un realizēšanu, bet arī viņiem bija dažādi viedokļi. Bija tādi, kuri uzskatīja, ka šai jābūt klusai un meditatīvai vietai, otri iebilda, ka aleja nedrīkst nomākt Brīvības pieminekli, citi norādīja, ka tai būs grūti piekļūt, vēl kāds šaubījās par vides objektu izmēriem un novietojumu.
Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis tagad pieļauj, ka jautājums par šīs vietas pārveidi nav viennozīmīgs, acīmredzot tāpēc to nevirza steigšus, un, iespējams, konkursu uzstādījumi nav bijuši pietiekami precīzi.
Latvijas Universitātes komunikācijas katedras docents un Eiropas Savienības jautājumu eksperts Miervaldis Mozers šonedēļ uzaicināts uz 4. maija deklarācijas klubu, kurā plānots šo jautājumu skatīt. Viņš ir pārliecināts, ka Brīvības alejas izveides
iecere ir atkal jāceļ gaismā. M. Mozers saka: «Arī šopavasar, kad atjaunotā valsts ilguma ziņā pārspējusi pirmskara Latviju, turpinu virzīt domu, ka nepietiek godināt pāris vēsturiskus datumus rudenī. Ir jāskatās mūsdienīgā perspektīvā, Latviju atrodot šodienas pasaules koordinātās. Runa nav tikai par pašas galvenās alejas sakopšanu, bet gan izpratnes, atskaites sistēmas veidošanu šodienas Latvijas sabiedrībā. 4. maijs nedrīkst palikt kā tikai protokolārs datums ar izmirstošo tā dalībnieku vienveidīgu pieminēšanu TV.»
***
VIEDOKLIS
Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone:
– Jāpiekrīt, ka 1990. gada 4. maija un 1991. gada 21. augusta kā 20. gadsimta beigu nozīmīgāko notikumu aktualizēšana, kas ienesa būtisku pagriezienu visā Latvijas attīstībā, ir ļoti nepieciešama. Gan jauniešiem, gan ārvalstniekiem, pieņemu, varētu noderēt skaidrojošs un dzīvs atgādinājums, lai izprastu to, kas notika 1990. gadā, kas – gadu vēlāk.
Ne tikai pilsētvidē, bet arī interneta vidē, izņemot Barikadopēdiju, šobrīd nav atrodama sistemātiski un mērķtiecīgi radīta informācija par šo vēstures posmu latviešu valodā. Latvijas Institūts šajos datumos izmanto savus saziņas kanālus angļu valodā, taču noteikti ir jādara vairāk.
Vienlaikus jāatzīst, šis ir ļoti atbildīgs projekts, gan ņemot vērā tā vēsturisko nozīmīgumu, gan apzinoties tā plānoto centrālo atrašanās vietu. No valsts tēla viedokļa ir tikai loģiski, ka par šo vēstures posmu atgādinām, jo tas vēl ir dzīvs vairākuma tautas atmiņās un galu galā noteica mūsdienu Latvijas pastāvēšanas iespēju. Tik nopietnam projektam nepieciešams tikpat nopietns īstenotājs.
Šis savā ziņā ir pateicīgs laiks projekta iekustināšanai, jo šogad atzīmēsim Tautas frontes 25. gadskārtu, un Tautas fronte šajos notikumos bija pats galvenais politiskais spēks. Katrā ziņā Ministru kabineta nodibinātās Tautas frontes jubilejas darba grupā esmu gatava atbalstīt šāda projekta uzsākšanu, neizslēdzot, ka vietas izvēle ir jāapspriež plašāk.