Lai protestētu pret valdības sagatavoto nākamā gada budžetu, arodbiedrības 1. decembrī pie Saeimas rīkos piketu.
Pikets plānots plkst.8.30, un tajā tiks pieteikti 1000 dalībnieki.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šodien izvērsās asas diskusijas, sociāliem partneriem veltot pārmetumus valdības sagatavotajam budžetam un tajā iecerētajiem nodokļu palielinājumiem.
No sociālo partneru puses tika uzsvērts, ka nodokļu palielinājums no biznesa puses viennozīmīgi nav atbalstāms un pieņemams. Savukārt citi sociālie partneri pauda viedokli, ka piedāvātais budžets uzskatāms par "antisociālu", jo būtiski palielinās nodokļu slogu darbaspēkam.
Tāpat tika izteiktas bažas, ka iecerētie nodokļu palielinājumi negatīvi ietekmēs veselības nozari, radot tai papildus izdevumus, kā rezultātā jāpārskata iepriekš panāktā vienošanās par finansējuma apjomu veselības nozarei.
Neizpratni klātesošajos izraisīja arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) teiktais par ļoti grūto lēmumu pieņemšanu koalīcijas partiju starpā. Organizāciju pārstāvji pauda neizpratni, kas tad īsti valstī pieņem lēmumus - valdība vai koalīcija.
"Man par sirdsdēstiem, koalīcijai ir zināma teikšana," atzina Repše.
Ministrs arī norādīja, ka esot opozīcijā ir daudz vieglāk un liekas, ka var ieteikt dažnedažādākos priekšlikumus, tomēr, "kad nonāk pie varas, ir grūtāk".
Saņemot kārtējo kritiku, Repše vērsās pie klātesošajiem ar piedāvājumu nākt un "uztaisīt labāku" budžetu, tomēr tālāku vārdu pārmaiņu apturēja sēdes vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Viņš, tā arī nesaņemot atbildes uz jautājumiem, kā tieši budžets nodrošinās ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi, paziņoja, ka no sociālo partneru puses atbalsta šim budžetam nebūs. "Mēs no šī procesa esam "out of game" (izslēgti no spēles)", sacīja Gavrilovs.
Arī LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle pēc sēde žurnālistiem uzsvēra, ka kompromisi šodien nebija iespējami, ja vēl uz pirmo lasījumu budžets ticis atbalstīts, tad tagad, ar papildus nolemto, sociālie partneri to nevar atbalstīt.
"Skumjākais, ka aizdevēju viedoklis ir svarīgāks par nodokļu maksātāju viedokli," sacīja Egle, prognozējot, ka ekonomikā turpināsies kritums un pieaugs tās ēnas puse.
Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 21%, bet Latvijā būs 26%. Abās kaimiņvalstīs ir arī lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums, kas Latviju nostādot ļoti neizdevīgā situācijā. Tāpēc koalīcijai tomēr vajadzējis būt drosmei izskatīt citus iespējamos risinājumus, lielāku nekustamā īpašuma nodokli vai progresīva iedzīvotāja ienākuma nodokļa piemērošanu, rēķinot gada ienākumus.
Tāpat darbā pie budžeta neesot ņemti vērā partneru ierosinājumi strukturālām reformām valsts pārvaldē.
Esošo situāciju Egle salīdzināja ar uzņēmumu, kuram pasliktinājušies peļņas rādītāji, bet vadība iet pie akcionāriem un tikai rosina palielināt saražoto preču cenas, nevērtējot citas iespējas.