Daudziem iedzīvotajiem SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) nosūtītajā nepieciešamo remontdarbu apkopojumā ir pievienota brīdinoša piezīme, ka dzīvojamai mājai ir beidzies ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām – ūdensvada un kanalizācijas sistēmai, centrālapkures sistēmai, jumta segumam, tajā skaitā lietus ūdens novadīšanas sistēmai, kā arī koplietošanas elektrotīklu sistēmai, tāpēc tie jānomaina.
Izklausās tik biedējoši, ka šķiet, ēkai pēdējā stundiņa klāt un ja ne šodien, tad rīt tā sabruks. Sanāk, ka daudzas daudzdzīvokļu mājas Rīgā ir gandrīz pilnīgi nolietojušās un tām visām kā vienai beigtas ir vienas un tās pašas komunikācijas un konstrukcijas.
RNP atsaucas uz Ministru kabineta (MK) 2010. gada 28. septembra noteikumiem nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām. Pašvaldības uzņēmums arī brīdina, ka tas kā mājas pārvaldnieks neuzņemas atbildību par sekām, kas var iestāties, ja netiks veikta konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņa. Lēmums par to jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem.
Ko nosaka iepriekš nosauktie MK noteikumi? Nepublicēsim pilnīgu uzskaitījumu par dzīvojamo ēku būvniecībā lietoto materiālu un konstrukciju vidējo kalpošanas ilgumu, bet informāciju ieskatam.
Cik izturīgiem jābūt balkoniem un lodžijām? Ja tie gatavoti no dzelzsbetona, tad 50–100 gadu, ja no metāla, tad 50–70 gadus vajadzētu nostāvēt.
Jumta segums. Māla kārniņi izturēs ne vienu vien paaudzi. Tiem tiek dots 100–150 gadu ilgs mūžs, atsevišķos gadījumos – 50 gadu. Betona kārniņu vidējais kalpošanas ilgums ir lielākoties 90 gadu. Gludā cinkotā skārda iesegums labos apstākļos izturēs tikai 40 gadu, bet gludā melnā skārda iesegums – vien 20 gadu. Toties niedru un salmu iesegumi varētu noturēties 100 un 125 gadus, bet atsevišķās ēkās – 50 gadu.
Atkarībā no ēkas materiāla un konstrukcijām ēku kalpošanas laiks tiek paredzēts, sākot no 50 gadiem līdz pat 150 gadiem. Vismazākais kalpošanas laiks ir ēkām no akmeņbetona un lentveida betona (50 gadu), kā arī monolītbetona dzelzsbetona paneļu un lielpaneļu ēkām (103., 104., 1–464., 1–467A, 1–602, 620P sērija) – 60 gadu. Savukārt akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona ēkas varētu bez bažām stāvēt 125 un 150 gadu.
Ja mājas karkasi ir no monolītā dzelzsbetona, tad tiem vajadzētu kalpot 125–150 gadu, ja no dzelzsbetona gatavelementiem un tērauda, tad 100– 125 gadus.
Sienu kalpošanas ilgums atkarībā no būvniecībā izmantotajiem materiāliem ir ļoti dažāds – no 60 līdz 150 gadiem.
Ja novadcaurules lietus ūdenim ir no plastmasas, tās spēs noturēties 50 gadu, ja cinkotas, tad tikai 35 gadus. Savukārt iekšējās caurules no ķeta kalpos 60 gadu. Aukstā ūdens ūdensvados un kanalizācijas ietaisēm nav ieteicams cinkotais cauruļvads. Visilgākais kalpošanas laiks paredzēts kanalizācijas cauruļvadiem ar plastmasas cauruļu veidgabaliem – 70 gadu, ar ķeta veidgabaliem – par desmit gadiem mazāk.
Centrālapkures radiatori no ķeta var kalpot 50 gadu, tikpat ilgi dzīvos arī maģistrālie vadi no polimērmetāla.
Vēdināšanas kanāliem sienās atvēlēts 50, 60, 70 un 100 gadu ilgs mūžs (atkarībā no mājas būvniecībā izmantotajiem materiāliem).
Dzīvokļu elektroapgādes tīkliem no vara vadiem dots 40 gadu kalpošanas termiņš.
Namruņu sarunu iekārta dzīvokļos var būt darbspējīga 30 gadu, tikpat ilgi tai vajadzētu kalpot arī pie ieejām.
Pasažieru liftu mūžs ir 30 gadu.
Centralizētās siltumpiegādes trasei jākalpo 35 gadus.
Brauktuvju asfaltbetona segumam vajadzētu nostāvēt 20 gadu, ietvju asfaltbetona segumam ap ēku – 20 gadu, laukumiem un celiņiem ar šķembu segumu – 10 gadu, ar betona flīžu celiņiem – 35 gadus.
Vēl tikai jāpiebilst atruna, kas minēta arī MK noteikumos: dzīvojamo māju, to konstruktīvo elementu, apdares un inženiertīklu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums norādīts ekspluatācijai normālos apstākļos, bet agresīvas vides iedarbībai pakļauto ietaišu kalpošanas ilguma aprēķināšanai izmanto koeficientus.