Valsts kontrole atklāj Rīgas brīvostā nelietderīgu līdzekļu tērēšanu; vērsīsies prokuratūrā
Rīgas brīvostas pārvaldes darbība nav bijusi atbilstoša labas pārvaldības principiem un tiesību aktu prasībām, kā rezultātā ir pieļauti nelikumīgi un nelietderīgi finanšu līdzekļu tēriņi un nav gūti pienākošies ieņēmumi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem VK vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Revīzijā secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.
Secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 145 000 latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 000 latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.
VK skaidro, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču Rīgas brīvostas pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonu latu apmērā, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.
Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, ir radīti zaudējumi vismaz 403 000 latu apmērā, secina VK. Naudas līdzekļi ir izlietoti ledlauža "Varma" kapitālajam remontam 354 000 latu apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA "Rīgas brīvostas flote" piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 000 latus, kā arī samaksāta Valsts ieņēmumu dienestā noteiktā soda nauda 1032 latu apmērā par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 000 latu apmērā un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 000 latu apmērā.
Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS "Rīgas jūras līnija" maksātnespējas procesā pārvaldei ir radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā.
Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 22 miljonu latu apmērā, tāpēc VK norāda uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.
Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secina VK.
Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 000 latiem.
Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.
Rīigas brīvostas komentārs par VK atzinumu.
Iepazīstoties ar Valts kontroles revīzijas ziņojumu, RBP konstatēts, ka nav ņemti vērā iepriekš izvirzītie iebildumi, pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 64.panta 1.daļu RBP iesniedza sūdzību par revīzijas ziņojumu, uzsverot trīs galvenos aspektus, kas atzinumā norādīti kā neatbilstoši normatīvajiem aktiem. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka RBP realizējusi tādus projektus, kas neatbilst attīstības programmai, taču realizētie ostas infrastruktūras attīstības projekti kā vadlīnijas ostas attīstības programmā ir paredzēti. RBP uzsver, ka attīstības programma ir tāds dokuments, kas iezīmē galvenās attīstības tendences, nevis konkrētus projektus. Jāpiezīmē, ka ostas attīstības tendences paredz gan kuģu ceļu padziļināšanas darbus, gan citu infrastruktūras objektu attīstīšanu un uzturēšanu, kuru realizācijā Pārvalde ir ieguldījusi finansiālos līdzekļus. Pārvalde veicot iepirkumus iepriekš minēto projektu realizācijai, ir veikusi procedūru, kas atbilst likuma „Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” noteiktajām prasībām. Ir jāņem vērā, ka ostas teritorijā veicamie infrastruktūras izbūves un padziļināšanas darbi ir specifiski un saistīti gan ar vides prasību ievērošanu un sezonalitāti, gan ar tehnoloģisko risinājumu iespējām. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka RB Flotes izveidošana neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un ka RBP pretēji normatīvajiem aktiem noteiktajai kārtībai nodarbojas ar komercdarbības veikšanu. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, RBP kā atvasināta publiska persona var veikt komercdarbību, izveidojot meitas kapitālsabiedrību. RBP šādas kapitālsabiedrības izveidi pamato ar to, ka šī darbība aptver ostas darbībai stratēģiski svarīgu nozari, proti, ostas velkoņu pakalpojumi ir stratēģiski svarīga nozare drošības nodrošināšanai ostā. Lai izvairītos no situācijas, kur privāts velkoņu servisa nodrošinātājs nolemj pārtraukt uzņēmējdarbību ostā, tādejādi radot ostai zaudējumus, RBP pieņēma lēmumu šos pakalpojumus nodrošināt pati. Tādējādi gan saskaņā ar Likumu par ostām, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu Pārvalde ir tiesīga sniegt pakalpojumus un dibināt kapitālsabiedrības, līdz ar to nav saprotams Valsts kontroles viedoklis šajā jautājumā.Kas attiecas uz pārmetumiem par zemes nomas līguma termiņu pielāgošanu uzņēmumiem, RBP nepiekrīt, ka termiņi ir nepamatoti gari. Iebildums pamatots ar to, ka saskaņā ar civillikumu, nomas līgumam jābūt ne mazākam par 10 gadiem, jo tas ir minimālais termiņš, kurā iespējams uzsākt būvniecību uz nomātas zemes. Vēl jāpiemin, ka šobrīd daudzi stividori, kas strādā RB, ir ieguvuši īpašuma tiesības uz ēkām un būvēm, saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, no kā izriet, ka šiem stividoriem ir pastāvīgas īpašumu tiesības. RBP nav pamata noteikt nepamatoti īsus termiņus, jo tādā gadījumā būtu jāveido piespiedu nomas attiecības. Ņemot vērā, ka laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti un kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas, Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums būtu pat lietderīgs.