Aicinot pašvaldības uz turpmāku administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un brīvprātīgi apvienoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvās tām arī finansiālu atbalstu.
VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits šodien, atskaitoties par Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumiem un sarežģījumiem, informēja, ka viens no tālākajiem soļiem ir aicināt pašvaldības uz apvienošanos lielākās teritoriālajās vienībās.
Kā motivācija tam būs ministrijas piedāvātais finansiālais atbalsts - 100 000 latu. Viņš gan atzina, ka šī summa nav ļoti liela, taču tā vismaz segs apvienošanās izdevumus.
Uzskaitot ieguvumus, kādi bijuši pēc Administratīvi teritoriālās reformas, viņš klātesošajiem norādīja, ka pašvaldībām ir palielinājušās budžeta un infrastruktūras iespējas, ir plašāka pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, nodrošināta efektīva pārvalde, kā arī ir lielākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un investorus, kā arī pašvaldībās ir attīstījusies lielāka demokrātija.
Taču joprojām ir arī daudzi neatrisināti jautājumi, piemēram, 36 pašvaldības neatbilst likumā noteiktajam iedzīvotāju skaitam, kas tajās ir zem 4000, tāpat ir vairāki novadi bez reģionālās attīstības centriem un mazajām pašvaldībām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, apsveicot ministriju ar tik nopietnu pieteikumu reformām, atzina, ka viņam nav pārliecības, ka šī apvienošanās notiks brīvprātīgi. Protams, kā motivācija varētu būt šis finansiālais atbalsts. Taču viņš atgādināja, ka savulaik arī tika piedāvāts finansiāls atbalsts, lai apvienotos, un daudzas pašvaldības to neizmantoja.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norādīja, ka apvienošanos nav nepieciešams īstenot pret iedzīvotāju gribu, saliekot viņus kādā vienā grupā, un cerēt, ka viņi sadraudzēsies. "Mums ir jāatrod veids, kā pozitīvi parādīt iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem reformas lietderības un tālākas apvienošanās nepieciešamību, tas nav neiespējami," sacīja ministrs.
Kā piemērus viņš minēja skaidrot ieguvumus, kas būs saistībā ar investīciju piesaisti, projektam. Proti, ka kopīgam novada projektam būs lielākas izredzes nekā vienas atsevišķas pašvaldības projekts. Tādējādi, parādot, ka šāda sadarbība ir iespējama, apvienošanās notiks.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze iepriekš intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka āda apvienošanās ir nepieciešama, lai mazās pašvaldības, kurās ienākumi ir mazāki par izdevumiem, varētu izdzīvot. Šāds process ir gan paredzēts Nacionālajā attīstības plānā, gan arī tas nepieciešams, jo daudzas pašvaldības Latvijā ir uz riska robežas, jo tajās ir zems iedzīvotāju līmenis - vairākās pat neatbilst likumā noteiktajam 4000 iedzīvotāju skaitam.
Viņa apstiprināja, ka šīm mazajām riska pašvaldībām ir divi varianti - vai nu apvienoties, vai izzust. "Pagaidām teritoriju izzušana ir ir tikai mazo pagastu līmenī - ir ciemi, kur cilvēki, vairs nedzīvo. Bet, skatoties nākotnē, redzam, ka tas var notikt arī pašvaldību līmenī, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās tendences. Tas ir pietiekami nopietns signāls, lai aicinātu pašvaldības domāt par mēroga palielināšanu un resursu apvienošanu," teica Raugze.
VARAM brīvprātīgu apvienošanos plāno piedāvāt jaunajiem pašvaldību domju sasaukumiem, kas sāks darbu pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām.