Šlesers Rīgā grib augsto tiltu

Gandrīz sešdesmit metru augsts maksas tilts pār Daugavu ir viens no grandiozākajiem Rīgas domes vai, precīzāk, vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) projektiem, kuru varētu īstenot publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Kaut arī savulaik tuneļa iecere atzīta par galvaspilsētai vispiemērotāko, šobrīd tai teiktas konsekventas ardievas.

Pašreizējā iecere ir kopumā 1,5 miljardus eiro vērto projektu uzticēt īstenot privātajam partnerim, par to ļaujot 30 gadu iekasēt maksu no tilta šķērsotājiem. Pēc visoptimistiskākā scenārija, būvniecība varētu sākties 2012. gadā, finansēšanai piesaistot ārzemju bankas. Turklāt Eiropas Savienības naudu tuvākajos gados Rīga, visticamāk, nedabūs, jo līdz šim būvniecībai nauda nav piešķirta, tikai projektēšanai.

Trīs varianti

Pagaidām izskatīti trīs iespējamie Ziemeļu šķērsojuma varianti: garais tunelis zem Daugavas; estakāde un augstais tilts; kā arī tunelis un augstais tilts. A. Šlesers nenoguris uzsver, ka optimāls variants ir 58 metrus augsts tilts, kas Miķeļa kapu teritoriju apies pa estakādēm. Jāteic, ka tilta augstums būs vēl lielāks, jo tam plānoti divi 105 metrus augsti piloni (piemēram, Vanšu tilta piloni ir 109 metrus augsti). Lai apjēgtu Ziemeļu tilta izmērus, to der salīdzināt ar apmēram 120 metru augsto Saules akmeni. Tilta brauktuve tātad būs tik augstu kā puse no šīs ēkas.

Pēc Vācijas uzņēmuma Basler&Hofmann tiešām aptuvenajiem aprēķiniem, šis variants izmaksātu 995 miljonus eiro (aptuveni 700 miljonus latu), toties abi pārējie, kuros paredzēts tunelis, būtu dārgāki. Jāpiebilst – lai arī ne pārāk dārgāki.

Aivars Guntis Kreituss, bijušais Rīgas vicemērs, kurš atbildēja par satiksmes jautājumiem pilsētā, atgādina, ka jau 2001. gadā tapa Ziemeļu šķērsojuma izvērtējums un par labāko iespēju atzīts tunelis: "To ieteica brīvostas pārstāvji, trases jau bija iezīmētas pretim 10. piestātnei. Taču sapratām, ka tas ir dārgs projekts un rastos problēmas arī ar upes grunti." Tāpēc tika ierosināts būvēt tiltu, kas savienotos ar tuneli. Taču Iepirkumu uzraudzības birojam radās pretenzijas pret konkursa uzvarētāju, un turpinājums nesekoja.

Kāpēc tilts?

Gribas teikt – tāpēc, ka to droši vien spētu uzcelt vietējie būvnieki. Būvējot tuneli zem Daugavas, nāktos pieaicināt ārzemju kompānijas, jo Latvijā tik sarežģītu infrastruktūras objektu celtniecības pieredzes nav. Diemžēl šajā gadījumā jāatceras peripetijas ap Dienvidu tilta augošajām izmaksām vietējo būvnieku izpildījumā. Turklāt 58 metru augstajai celtnei nepieciešami gari pievedceļi, kas to padara nevis par 860 metru garu, bet par jau vairāk nekā trīs kilometru garu tiltu. "Tas nozīmē, ka būs jābūvē trīs tilti, nevis viens," brīdina A. G. Kreituss. Tilta izmaksas, ietverot daudzlīmeņu krustojumus ar Daugavgrīvas un Eksporta ielu, būtu 402 miljoni eiro. Pats 860 metru garais tilts izmaksātu 119 miljonu eiro. Tas vēl nav viss. Paredzēts uzbūvēt arī estakādi, un tas nozīmē, ka trīs kilometru garais tilts kļūst garāks par 2,2 kilometriem, jo turpināsies kā viadukts austrumos no Ganību dambja līdz Gustava Zemgala gatvei. Arī viaduktam būs vajadzīgi daudzlīmeņu krustojumi, kā rezultātā šā posma celtniecība izmaksātu 273 miljonus eiro.

Šajā gadījumā jārēķinās ar nekustamo īpašumu atpirkšanas izmaksām. A. Šlesers gan piedāvā pieņemt speciālu likumu, lai liegtu zemes un ēku īpašniekiem gūt pārmērīgu peļņu.

Viss vienlaikus

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs norāda, ka Ziemeļu šķērsojums ir tikai daļa no Ziemeļu transporta koridora projekta un vislabāk to būtu īstenot kopumā, nevis pa posmiem. Jau ir izvēlēts viens no trim piedāvātajiem skiču projekta variantiem Ziemeļu transporta koridora pirmajam posmam – Brīvības ielas dublierim ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012. gads. Citi koridora galvenie posmi ir Ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.

***

UZZIŅAI

Rīgas Ziemeļu koridora variantu izmaksu salīdzinājums

Garais tunelis Estakāde un augstais tilts Tunelis un augstais tilts

Nekustamie īpašumi 10 21 7

Būvniecība 1994 885 1113

Apsaimniekošanas izmaksas 23 gadiem 253 119 147

Izmaksu aplēses veiktas pēc 2008. gada cenām, miljonos eiro, bez PVN

Avots: Basler&Hofma