Situācija Rīgas ielās nav "spīdoša" un martā un aprīlī braucējus Rīgā sagaida līdzīgi apstākļi kā janvārī, tomēr kopumā ielu seguma stāvoklis pilsētā ir apmierinošs, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Situācija galvaspilsētā nav ārkārtēja - bedres veidojas katru pavasari un, tāpat kā katru gadu, tās tiks remontētas, aģentūrai LETA uzsvēra Ušakovs. Ja būs nepieciešams, bedru lāpīšanai piešķirs arī papildu finansējumu, taču par to vēl pāragri spriest, jo vēl nav zināms, cik izmaksās satiksmes pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi remonts - tie varētu būt 4 līdz 4,4 miljoni latu.
Domes priekšsēdētājs raiti uzskaita tiltus un satiksmes pārvadus, kur šogad plānots veikt dažāda apjoma remontdarbus - apjomīga rekonstrukcija notiks uz avārijas stāvoklī esošā satiksmes pārvada pār Ulmaņa gatvi, budžeta grozījumos plānots paredzēt 200 000 latu, lai pārfrēzētu asfalta segumu uz tilta pār Bieķensalas grāvi posmā līdz Salu tiltam. Šogad tiks veikta arī Zemitānu satiksmes pārvada sabiedriskā transporta joslas seguma frēzēšana, kam plānots paredzēt aptuveni 60 000 latu budžeta grozījumos. Savukārt Deglava tilta pārvada deformācijas šuvju nomaiņai 2013.gadā jau paredzēti 160 000 latu.
Pašu Salu tiltu pār Daugavu pašvaldība plāno sākt remontēt 2014.gadā. Šiem remontdarbiem jau ir izstrādāts tehniskais projekts, un tiek prognozēts, ka šie darbi izmaksās ap 15 miljoniem latu. Pēc Ušakova domām, šogad pastiprinātu satraukumu par Rīgas ielu stāvokli izraisījusi tieši situācija uz Salu tilta. Rīgas mērs atzīst, ka tilts savu laiku ir nokalpojis un situācija ir kritiska, tomēr ātrāk par 2014.gadu tiltu slēgt rekonstrukcijai neesot iespējams, jo vispirms jāpabeidz Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbi.
Arī Satiksmes departamenta direktors Agris Uplejs nesteidzas dramatizēt Rīgas ielu stāvokli. "Kopējo situāciju jūs vairāk vai mazāk paši redzat. Ir daļa ielu, kuras ir ļoti labas, un ir tādas, kur ne īpaši labas. Protams, kontrasts ir, ja iebrauc no kādas svaigākas ielas - ir tā, kā ir. Kamēr gaisa temperatūra ir ap nulli, sniegs atkūst, sasalst un situācija tikai pasliktinās," secina Uplejs.
Ielu seguma kvalitāte esot atkarīga gan no ilgtermiņa ieguldījumiem, gan ceļu uzturētāju darba kvalitātes. "Kvalitāte ir svarīga - jo labāk bedri aiztaisa, jo ilgāk tā kalpos, bet, ja kopējais seguma stāvoklis nav košs, tad bedrei, kas aizlāpīta, plīst vaļā caurums blakus," spiests atzīt Uplejs. Viņš nesniedza viennozīmīgu atbildi uz jautājumu, vai ielu seguma stāvoklis salīdzinājumā ar citiem gadiem nav pasliktinājies.
Problēma gan neesot no jauna būvētajos vai atjaunotajos objektos - paredzams, ka ievērojami sliktāka situācija būs uz vairākiem tiltiem un satiksmes pārvadiem, kuru remontos būtiski ieguldījumi nav veikti kopš to uzbūvēšanas. "Situācija jau nav slikta ar to, ka pēdējo gadu laikā būvētajos objektos ir bedres. Problēma ir tajā, ka, laikus neatjaunojot ielu segumu, ir bojātas citas ielas konstrukcijas. 80. un 90.gados nav pienācīgi labi būvētas ielas, un sabojātam segumam atjaunošana veikta bez nopietna remonta," skaidro Satiksmes departamenta speciālisti.
Uz vairākiem tiltiem un satiksmes pārvadiem gan situācija veidojas kritiska, īpaši uz Salu tilta, taču Uplejs skaidro, ka tilts būvēts pagājuša gadsimta 70.gadu sākumā, un kopš nodošanas ekspluatācijā nekas īpašs ar to nav darīts - tilta segums ir nolietojies. Līdzīgā situācijā ir arī Ulmaņa gatves pārvads un citi objekti. Tā kā atsevišķi tiltu konstruktīvie elementi, deformācijas šuves, nevar nodrošināt pret ūdens iekļūšanu tilta iekšienē, šādi tilti ikdienā prasa salīdzinoši lielus uzturēšanas un remonta līdzekļus.