No sestdienas, 28.novembra, satiksmei tiks slēgts esošais Slāvu pārvads pār dzelzceļu, satiksmi novirzot uz jaunuzbūvēto pārvadu.
Pēc satiksmes slēgšanas sāksies demontāžas darbi - tiks pilnībā demontēts esošais Slāvu pārvads un uzbērums.
Pēc satiksmes pārslēgšanas, braucot pa Slāvu ielu virzienā no Krasta ielas, būs jābrauc pa estakādi pāri Slāvu rotācijas aplim, tādējādi nokļūstot Lubānas ielā. Lai nokļūtu Slāvu rotācijas aplī, no Lubānas ielas būs jānogriežas pa labi uz Katlakalna ielu, tad pa labi uz Krustpils ielu un jābrauc līdz Slāvu rotācijas aplim. Braucot no Slāvu rotācijas apļa Krasta ielas virzienā, satiksme tiks novirzīta uz jaunizbūvēto estakādi.
Autovadītāji tiek aicināti uzmanīgi sekot līdzi ceļa zīmēm un citiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem un ievērot ātruma ierobežojumus.
Atbilstoši Slāvu maģistrālā transporta mezgla pasūtītāja Satiksmes departamenta nosacījumiem būvdarbu veicējam ir jāstrādā, nepārtraucot auto un dzelzceļa transporta satiksmi.
Kā ziņots, Slāvu dzelzceļa pārvada paplašināšanas darbi tiek veikti Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecības gaitā. Lai būvdarbu laikā nodrošinātu autotransporta un dzelzceļa satiksmi, vispirms jāuzbūvē jauns pārvads ar četrām braukšanas joslām blakus esošajam Slāvu dzelzceļa pārvadam.
To pabeidzot un sākot ekspluatāciju, pašreizējo pārvadu demontēs, lai tā vietā varētu sākt otra jauna pārvada būvniecību ar četrām braukšanas joslām. Tādējādi pēc pārbūves Slāvu dzelzceļa pārvads būs ar astoņām braukšanas joslām, tas ir, vairāk nekā divas reizes platāks nekā šobrīd.
Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecības gaitā tiks izbūvēts arī trīs līmeņu satiksmes mezgls pašreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā.
Paredzēts, ka Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecība jāpabeidz 2011.gadā. Tas savienos Dienvidu tiltu ar Austrumu maģistrāli un uzņems galvenās tranzīta plūsmas, sniedzot iespēju ērti apbraukt Rīgas centru un nokļūt ostas virzienā, kā arī veidos izeju uz valsts nozīmes autoceļu "VIA Baltica".
Būvniecības izmaksas kopā, ieskaitot gan tiešās būvdarbu izmaksas, gan PVN, gan plānoto inflācijas sadārdzinājumu, ir 170,3 miljoni latu. Savukārt 143,15 miljoni latu paredzēti maksājumiem par finansējuma piesaisti, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Finanšu departamenta biroja vadītājs Andris Konošonoks.
Tādējādi kopējās izmaksas 20 gadu laikā varētu būt ap 313,4 miljoniem latu. Tomēr, kā norādīja Konošonoks, šī summa varētu būt arī ievērojami mazāka, jo vēl tiks precizētas gan tiešās būvniecības izmaksas, gan inflācijas sadārdzinājums varētu būt mazāks, nekā plānots. Tāpat var mainīties finansējuma kārtība, piemēram, dome kredītu varētu atdot ātrāk, sacīja Konošonoks.