Pusgada laikā kopš 1.augusta, kad stājušies spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi, kas aizliedz ubagot Rīgas vēsturiskajā centrā, bet citur to pieļauj darīt tikai ar personu apliecinošu dokumentu, Rīgas Pašvaldības policijas redzeslokā nonācis 131 ubags, taču novembrī un decembrī policisti nevienu žēlastības dāvanu lūdzēju Rīgas ielās nav manījuši, liecina policijas apkopotā informācija.
Jau ziņots, ka līdz novembrim policisti veikuši pārrunas ar 128 ubagotājiem. Taču turpmāko divu mēnešu laikā - novembrī un decembrī - nav reģistrēts neviens gadījums, kad pašvaldības kārtības sargiem būtu nācies saskarties ar žēlastības dāvanu lūdzējiem.
Šā gada janvārī policistu redzeslokā nonākuši trīs ubagotāji, no kuriem viens nogādāts mediķu aprūpē, savukārt ar diviem veiktas pārrunas pārkāpuma vietā.
Tādējādi kopumā pusgada laikā policisti iejaukušies 131 ubaga gaitās, no kuriem 16 personas bijušas bezpajumtnieki, bet viena atradusies Valsts policijas meklēšanā.
Pērn augustā un septembrī uz ielām sastapti septiņi nepilngadīgi ubagotāji, no kuriem četri nogādāti pie vecākiem vai aizbildņiem, taču turpmāko četru mēnešu laikā šādi gadījumi atkārtoti nav konstatēti.
Kopumā pusgada laikā 14 personas nogādātas patversmē, viena - Valsts policijā, deviņas - Pašvaldības policijas dežūrdaļā, bet ar 102 ubagotājiem veiktas pārrunas pārkāpuma vietā.
Pusgada laikā saņemts arī ievērojams sūdzību daudzums no rīdziniekiem - Pašvaldības policijā saņemti 154 iedzīvotāju izsaukumi par ubagotājiem.
Pie administratīvās atbildības saukti 44 ubagi, no kuriem 13 personām noformētas soda kvītis par desmit latiem. Rīgas Pašvaldības policijas rīcībā gan neesot informācijas, vai kāda no soda kvītīm ir arī apmaksāta, aģentūrai LETA sacīja policijas pārstāve Inese Tīmane.
Kā ziņots, no 2012.gada 1.augusta Rīgas vēsturiskajā centrā ir aizliegts ubagot uzmācīgā veidā un iežēlināšanai izmantot dzīvniekus. Ubagošana ir liegta sabiedriskajos transportlīdzekļos, uz brauktuves, uz ietvēm, kāpnēm, estakādēm, laukumiem un citiem gājējiem paredzētiem ceļiem vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību. Ārpus Rīgas vēsturiskā centra ar ubagošanu drīkst nodarboties tikai ar personu apliecinošu dokumentu.
Aizliegums ubagot Rīgas vēsturiskajā centrā nozīmē, ka šajā teritorijā ubagot nedrīkst arī pie baznīcām, izņemot vietas, kur pret to neiebilst attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība, kas par to vienojusies ar pašvaldību, tomēr lielākā daļa reliģisko organizāciju to nevēlas.
Domes noteikumos ubagošana definēta kā žēlastības dāvanu (naudas vai citā formā) lūgšana publiskā vietā pasīvā vai aktīvā veidā, demonstrējot mērķi iegūt eksistencei nepieciešamos līdzekļus, galēju trūkumu, fizisku nepilnvērtību vai citādi cenšoties iežēlināt garāmgājējus.
Policijas darbinieks ir tiesīgs noskaidrot personas identitāti - pārbaudīt dokumentus, ubagotājam norādīt, kur saņemama Rīgā nodrošinātā sociālā palīdzība. Par ubagošanu policisti var izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu līdz desmit latiem.
Pašvaldības policija ubagotājus var arī īslaicīgi aizturēt. Šis paņēmiens ir efektīvs gadījumos, ja ar šo rūpalu nodarbojas ārvalstu pilsoņi, piemēram, no Rumānijas, kuriem tas ir mafijas organizēts bizness, un ubagotāji nesaprot nevienu valodu, izņemot savu dzimto. Aizturot šādus "pelnītājus" uz divām trim stundām, viņu biznesu izdodas ievērojami apgrūtināt, jo atrašanās uz ielas vairs nav rentabla. Šādā veidā Pašvaldības policijai izdevies panākt, ka Rīgu pamet ubagotāju grupa no Rumānijas.