Aprīlī atklās atjaunoto kultūras pili "Ziemeļblāzma"

© F64 Photo Agency

Kultūras pils Ziemeļblāzma kādreizējam krāšņumam jāatdzimst jau šogad aprīlī, kad jāpabeidz to atjaunot un restaurēt. Darbi pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tika sākti 2011. gada vasarā. Rīdzinieki iegūs ne tikai sakārtotas ēkas, bet arī sakoptu parku.

Šis vērienīgais daudzmiljonu projekts rīdziniekiem tika solīts daudzus gadus, bet vēsturiskās ēkas tikmēr kļuva arvien nolaistākas un bīstamākas. Visbeidzot, kad Ziemeļblāzma bija galīgi sačākstējusi un pašvaldība uz valsts atbalstu vairs necerēja, tika pieņemts lēmums vairāku gadu garumā piešķirt naudu kultūras pils atjaunošanai. Būvdarbi izmaksās 9 268 373 latus, tos veic būvfirma Arčers.

Pirms vairākiem gadiem vietējie iedzīvotāji un aktīvisti, kuriem rūp Vecmīlgrāvja kultūras pieminekļu mūžs, iebilda, lai Ziemeļblāzma netiktu privatizēta un darbus šajā objektā neveiktu pa roku galam un necaurspīdīgi. Tagad kompleksa rekonstrukcija notiek sadarbībā ar Vecmīlgrāvja attīstības biedrību un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību. Ziemeļblāzmas iekštelpās iespēju robežās bija jāatjauno vēsturiski kultūrnozīmīgās interjera detaļas. Rekonstruētajos bēniņos paredzēts ierīkot deju mēģinājumu zāli, bet pirms gada, apskatot ēku, Rīgas mērs Nils Ušakovs ierosināja telpas izmantot arī kā izstāžu zāli, kur eksponēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) mākslas darbus. Kā zināms, arī LNMM galvenā ēka beidzot piedzīvos apjomīgu rekonstrukciju un pārbūvi, un 11. februāris būs pēdējā diena vairāku gadu garumā, kad muzejs būs atvērts apmeklētājiem.

Ziemeļblāzmu paredzēts izmantot ne tikai retiem un reprezentatīviem pasākumiem, bet vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Tur tiks ierīkotas nodarbību telpas – studijas, kurās amatieru kolektīvi varēs darboties un uzturēties, būs arī bibliotēka, vairākas zāles pasākumu rīkošanai un interešu biedrībām, administrācijas telpas, kafejnīca. Pārvērtības piedzīvos arī pils dārzs, un īpašu akcentu radīs vairāk nekā 35 metrus augstais skatu tornis.

Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais