Rīgā termināļi smird mazāk, māju skursteņi vairāk

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma, ar ko rudenī tika biedēti Sarkandaugavā smirdošie naftas termināļi, tā arī nav pārrakstīta. Pilsētas attīstības departaments izmisīgi vēlas atbrīvoties no šā pienākuma un cer, ka brāķa dokumentu izlabos Mājokļu un vides departaments.

Arī Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš, piekrīt, ka tas būtu loģisks solis. Pirms četriem gadiem veiktā reorganizācija, vides politikas jautājumus nododot Attīstības departamentam, bijusi stratēģiska kļūda. Taču tagad esot jāatrisina organizatoriski jautājumi – jāpārņem atpakaļ pārceltie darbinieki un jāgroza budžets. Reāli ar to neviens nenodarbojas, tāpat kā ar gaisa kvalitātes programmu, kuras spēkā esošo versiju sacerot par termināļiem vispār aizmirsts. Laimīgā kārtā šī birokrātiskā kasīšanās notiek uz salīdzinoši laba gaisa kvalitātes fona.

Gaisa kvalitāte uzlabojusies

Pēc tam, kad septembrī Valsts vides dienests uz trim dienām apturēja SIA Man-Tess darbību, un tagad pasācis arī naktīs un brīvdienās reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām, Sarkandaugavas termināļi smakas izplata piesardzīgāk. Vismaz dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vērtē, ka gaisa kvalitāte Rīgas brīvostas apkārtnē ir būtiski uzlabojusies.

Jāatgādina, Man-Tess ir terminālis, kas atrodas vistuvāk dzīvojamajām mājām un arī Tvaika ielā izvietotajai monitoringa iekārtai OPSIS. Tam allaž tiek lielākā grēkāža loma, kaut gan arī pārējie seši te mītošie termināļi pārkrauj smirdošas vielas.

Lielais skandāls sākās, kad iedzīvotāju hronisko sūdzību pamatotību apstiprināja mērījumi – tika konstatēts, ka gaisā ir daudzkārt paaugstināts kancerogēnās vielas benzola saturs.

Pietrūkst normatīvu

Benzols gan automātiski nenozīmē smaku un smaka nenozīmē benzolu, tomēr šī ir vienīgā viela, kurai ir noteikti vismaz kaut kādi normatīvi. Rīgas domes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galvenā speciāliste Dace Danilāne skaidro, ka smird arī sērūdeņraži un merkaptāni, taču «benzols ir vienīgais, kam var pieķerties». Turklāt arī tas ir problemātiski, jo Latvijas akceptētie Eiropas Savienības normatīvi paredz rēķināt tikai vidējo gaisa piesārņojumu gada garumā. Padomju laikos tika rēķināts arī vienreizējs maksimālais piesārņojums 20 minūtēs, un teorētiski tas ļāva operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām.

Tomēr arī tagad videnieki ir atraduši veidus, kā ietekmēt uzņēmumus.

Neiecietības līmenis saglabājas

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele stāsta, ka termināļi tiek kontrolēti pastiprinātā režīmā – arī naktīs, sestdienās un svētdienās. Ja iedzīvotāji zvana, vispirms inspektori brauc uz vietas pārbaudīt un tikai tad sazinās ar uzņēmumiem. Tie savukārt nekavējoties samazina pārkraušanas ātrumu. Turklāt jāatgādina, ka rudenī uzņēmumi savā darbībā veica dažādus uzlabojumus. Gaistošākos naftas produktus tagad pārkrauj Kundziņsalā, bet dzelzceļa cisternu tukšošanā un pildīšanā tiek ievērots, lai lūkas nestāv vaļā bez vajadzības.

Gan pašvaldības, gan valsts vides institūcijas konstatējušas, ka smakošana Sarkandaugavā ir rimusies. Taču iedzīvotāji saglabā ierasto neiecietības līmeni – informē arī gadījumos, ja fons ir gluži niecīgs. Piemēram, sūdzības saņemtas 4., 5., 6. janvārī.

Pērn Man-Tess iekārtu darbības īslaicīgajā apturēšanā primāri gan nebija vainojamas smakas un sūdzības, bet tas, ka pārkraušana tika veikta, lietojot neatļautas tehnoloģijas. Uzņēmums šo sodu pārsūdzēja, tāpat kā līdzīgos gadījumos rīkojies arī agrāk, taču arī šoreiz lēmums nav tam labvēlīgs. Nule Valsts vides dienesta pieņemto sankciju par pamatotu atzina Vides pārraudzības valsts birojs. Pagaidām nav ziņu, ka uzņēmums būtu tālāk vērsies tiesā.

Kaitina kaimiņu skursteņi

Pierimstot naftas smaku radītajiem nemieriem, aktuālākas tagad kļuvušas citas smakas. Aukstumā un bezvējā neizklīst dūmi no privātmāju īsajiem skursteņiem. Kad tie nolaižas apkārtējos pagalmos, smakas salienot arī kaimiņu mājās. Izrādās, cilvēki savās kurtuvēs bāž kurināšanai visnepiemērotākās lietas – vecas mēbeles, reklāmas bukletu ķīpas, smird un kvēpus rada arī akmeņogles un kūdra. Kā vēsta Inta Hahele, lielākās problēmas šai ziņā ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kā arī ogrēniešiem.