Rīgā pirms jaunas baznīcas būvniecības izcērt kokus
Kokus Maskavas ielā, netālu no veikala Dole, izcērt likumīgi – tāda ir Rīgas pilsētas būvvaldes atbilde.
Iedzīvotājus uztrauc fakts, ka nenotika sabiedriskā apspriešana. Taču arī tas šajā gadījumā nav pārkāpums, jo plānošanas uzdevums tika izsniegts laikā, kad normatīvie akti nenoteica prasību rīkot sabiedrisko apspriešanu šajā jautājumā. Tagad gan, pirms kokam likt klāt zāģi, galvaspilsētā jārīko sabiedriskā apspriešana, kurā iedzīvotājiem jāiesniedz papamatoti argumenti par vai pret.
«2012. gada beigās tika izsniegta būvatļauja Rīgas Svētā Antona Romas katoļu draudzes baznīcas būvniecībai Maskavas ielā 309a, tādēļ koku zāģēšana ir likumīga,» informē būvvaldes pārstāve Ieva Luste. Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijas vadītāja Aija Baķe jau iepriekš Neatkarīgajai ir teikusi, ka komisija izvērtē visus argumentus – gan iedzīvotāju, gan arboristu, gan dažādu institūciju, un tikai tad gatavo galīgo lēmumu. Lai viņu viedokli ņemtu vērā, arī iedzīvotājiem publiskajā apspriešanā ir jāpamato, kāpēc viņi atbalsta koku ciršanas iecerei vai iebilst pret to.
Pērn februāra sākumā Apstādījumu saglabāšanas komisijā tika pieņemts lēmums, ka drīkst nocirst vienu zirgkastaņu, divas liepas, 11 bērzus un 30 krūmus Maskavas ielā 309A. Taču tika atteikt atļaut cirst vienu liepu blakus esošajā gruntsgabalā Maskavas ielā 307. Zaudējumu atlīdzības apmērs par koku un zaļumu likvidēšanu tika noteikts 2394 latu apmērā. Pirms koku izciršanas notikušas konsultācijas arī ar dendrologu, Nacionālā botāniskā dārza direktoru Andreju Svilānu.
Jāatgādina, ka pirms pāris gadiem Rīgas Svētā Antona Romas katoļu draudzes baznīcas projektu būvvaldes padome neatbalstīja un lika rīkot arhitektūras skiču konkursu. Arhitekti tolaik iebilda tāpēc, ka, pēc viņu vērtējuma, jaunās baznīcas projekts neatbilda mūsdienu pilsētvides prasībām. Viens no kritikas stūrakmeņiem bija dievnama tuvums dzīvojamām mājām.
Rīgas Svētā Antona Romas katoļu draudzes baznīca tika nojaukta jau sen, padomju laikā. Pirms daudziem gadiem draudzei vajadzēja pamest arī pagaidu mājvietu citviet Rīgā. Tāpēc bija vajadzīgs savs, pastāvīgs dievnams, lai nebūtu jāklīst no baznīcas uz baznīcu. Taču arī tagad vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti gan ar koku ciršanu, jo, pēc viņu domām, tiek likvidēts trokšņu aizsargs, gan ar topošā dievnama atrašanās vietu starp daudzdzīvokļu namiem. Iespējams, neapmierinātība norims tad, kad būvdarbi būs beigušies, jo tie tomēr sagādās neērtības tiem ķengaragiešiem, kuri dzīvo būvdarbu tiešā tuvumā.