Rīgas Sociālā dienesta apmeklētāja visbiežāk ir 30 līdz 39 gadus veca bezdarbniece vai mājsaimniece, kura dzīvo privātā vai īrētā mājoklī, liecina pēc Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes pasūtījuma veiktais pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības paradumiem.
Pētījumu 2012.gada septembrī un oktobrī Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros veikusi pētījumu aģentūra SIA "TNS", aptaujājot 500 mērķa grupai atbilstošus respondentus - Rīgas sociālo dienestu klientus, kas atrodas sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupā, - ģimenes ar bērniem un/vai aprūpējamajiem.
Aptaujājot deviņu Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru klientus, noskaidrots, ka 83% apmeklētāju ir sievietes un tikai 17% - vīrieši.
Sociālās atstumtības riskam visbiežāk pakļauti jauni cilvēki - 38% ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 22% ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem. 22% Sociālā dienesta klientu ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tikai 9% Sociālā dienesta klientu ir 50 līdz 59 gadus veci, bet 8% ir vecāki par 60 gadiem.
65% Sociālā dienesta klientu ir mācījušies vidēji 12,1 gadu un ieguvuši vidējo izglītību, 21% ir ieguvuši pamatizglītību, bet 15% klientu ir augstākā izglītība. Gandrīz puse jeb 49% Rīgas Sociālā dienesta klientu ir krievu tautības, 40% ir latviešu, bet pārējie 9% - citas tautības.
46% Sociālā dienesta klientu dzīvo privātā mājā vai individuālā dzīvoklī, 45% mājokli īrē, 5% dzīvo komunālajā mājā vai īrētā istabā, 4% - sociālajā mājā.
Pētījumā noskaidrots, ka Sociālā dienesta klienti galvenokārt pārtikas produktus iegādājas lielveikalā, kur nokļūst kājām, bet arī pārtikas pakas uzskata par būtisku iztikas līdzekli, tomēr zupas virtuves apmeklē samērā reti.
Visbiežāk sociālās atstumtības riskam pakļautie ir bezdarbnieki vai cilvēki, kas atrodas darba meklējumos, - šādā statusā ir 42% Rīgas Sociālā dienesta klientu. 20% ir mājsaimnieces, 10% - speciālisti vai darbinieki, 9% - pensionāri, 8% - strādnieki. No aptaujātajiem 3% norādījuši, ka ir "pats sev darba devējs", 2% ir vadītāji vai augstākā līmeņa speciālisti, savukārt 1% ir studenti. 6% respondentu minējuši vai nu citu variantu, vai arī savu nodarbošanos nav atklājuši.
Šīs personas vismaz trīs reizes gadā apmeklē ģimenes ārstu, vienu reizi izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību un hospitalizējas. Pārsvarā Sociālā dienesta klienti savu veselību vērtē kā vidēju, bet bieži sūdzas par galvas, muguras sāpēm, bezmiegu, depresiju, vēdera un zobu sāpēm.
Lai gan zobu sāpes ir regulāras, zobārsts ir pirmais, no kā atsakās finansiālu iemeslu dēļ, visticamāk, tādēļ mutē nav 1 līdz 5 zobu, kas nav aizstāti ar implantiem. Naudas trūkuma dēļ arī zobu higiēnistu Sociālā dienesta klienti neapmeklē.
Sociālās atstumtības riskam pakļautajās ģimenēs 35% gadījumu vidēji ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 50 latiem, 37% ģimeņu - līdz 100 latiem.
Pētījums veikts ar mērķi iegūt informāciju par Rīgas sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības paradumiem, veselības pašvērtējumu, ar veselību saistīto uzvedību, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.