Sāk tuneļa būvi pie Dienvidu tilta

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības darbi rit saskaņā ar plānu - sākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība.

Kopš šā gada vasaras, kad atsākušies darbi pie Dienvidu tilta, ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, kā arī daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Tāpat ir izbūvētas pazemes komunikācijas - lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos ir izbūvēta arī asfaltbetona seguma apakškārta.

Kā ziņots, Dienvidu tilta trešās kārtas darbi no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai ietver jaunas automaģistrāles, Jāņa Čakstes gatves un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi - Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Dienvidu tilta trešā kārta kopā ar Slāvu maģistrālo transporta mezglu un ar Dienvidu tiltu ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī atslogot Salu tiltu. Tādējādi palielināsies arī tranzīta automaģistrāles «Via Baltica» caurlaides spēja, norāda Satiksmes departamenta speciālisti.

Satiksmes mezgla kopējā platība atbilstot 86 futbola laukumiem - tā ir 350 456 kvadrātkilometrus liela, tai skaitā 263 940 kvadrātmetri ir zālāja platība, bet 86 516 kvadrātmetri - ielu, divlīmeņu šķērsojumu brauktuvju, gājēju un velosipēdu ceļu kopējā platība. Ielu kopējais garums ir 2,8 kilometri, ceļa un gājēju metāla drošības barjeru kopējais garums - gandrīz 11 kilometri, bet prettrokšņa sienu kopējais garums - 1,2 kilometri.

Būvniecības procesā plānots izmantot 16 590 kubikmetrus betona, dzelzsbetona konstrukcijām būvniecības gaitā plānots izmantot 1943 tonnas tērauda, kā arī 38 355 tonnas dažādu veidu asfaltbetona.

N.Ušakovs, iepazīstoties ar rekonstrukcijas darbu gaitu, atzinīgi novērtēja paveikto un atzīmēja, ka Dienvidu tilta trešā kārta tiek būvēta, piesaistot Valsts kases līdzekļus, kas ir vislētākais pieejamais finansējums un ir daudz izdevīgāks nekā tas finansēšanas modelis, kuru tilta pirmo divu kārtu būvniecībai bija izvēlējušies iepriekšējie domes sasaukumi.

Pēc Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanas tiks atslogotas gan Rīgas centra ielas, gan Salu, Akmens un Vanšu tilti. Tāpat būtiskus uzlabojumus izjutīs tie, kas iebrauc pilsētā no Bauskas puses.

Šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve. Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Kā ziņots, šī gada 16. jūnijā Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome Rīgas domei izsniedza atļauju saņemt aizņēmumu Valsts kasē Dienvidu tilta 3. kārtas pabeigšanai. Kopējās Dienvidu tilta 3. kārtas būvdarbu izmaksas sastāda 17 miljonus latu.

Latvijā

Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!

Svarīgākais