Iļģuciemā daudzdzīvokļu māja jau vairāk nekā gadu bez ūdens

Kopš 2011. gada maija bez ūdens un kanalizācijas – tāda ir dzīvojamās mājas Stūres ielā 2 iedzīvotāju ikdiena Rīgā. Tiesa, ūdeni viņiem atved pēc pieprasījuma pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens (RŪ).

Ūdens atslēgšanai ir iemesls, jo ēkas iepriekšējais apsaimniekotājs – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Stūres 2 – nebija norēķinājies ar RŪ par pamatīgu summu – 39 711,28 latiem.

Tagad ēkai ir cits apsaimniekotājs – SIA Lanis Plus. Šīs firmas valdes loceklis Vjačeslavs Girgeļs Neatkarīgajai stāsta, ka pārņēmuši ēkas apsaimniekošanu, bet ne iepriekšējā apsaimniekotāja parādus.

Pārvaldnieks: bez parādiem

«Sākām no nulles,» viņš saka. Un uzskata, ka parāds jāpiedzen no iepriekšējā apsaimniekotāja. Turklāt RŪ 2011. gadā iesniedza prasību tiesā pret kooperatīvo sabiedrību Stūres 2 par parāda piedziņu un šā gada jūnijā spriedums stājies spēkā. V. Girgeļs norāda – tiesa nolēmusi, ka parāds pilnā apmērā piedzenams no iepriekšējā apsaimniekotāja, bet RŪ šo summu prasa samaksāt tagadējam apsaimniekotājam. «Neskatoties uz tiesas spriedumu, RŪ joprojām prasa no SIA Lanis Plus un dzīvokļu īpašniekiem samaksāt parādu DzĪKS Stūres 2 vietā. Pēdējā vēstule no RŪ ar atteikumu pieslēgt ūdeni un kanalizāciju tika saņemta 09.10.2012.,» viņš raksta Neatkarīgajai adresētā vēstulē. Pēc SIA Lanis Plus rīcībā esošajiem dokumentiem, parāds krājies no 2003. gada septembra līdz 2011. gada maijam, līdz RŪ sāka rīkoties stingrāk.

V. Girgeļs rāda uzblīdušu mapi ar dokumentiem un saraksti. Tajā ir dažādu institūciju atšķirīgi atzinumi par to, kas iedzīvotājiem pienākas un kā jārīkojas jaunajam apsaimniekotājam.

Rīgas ūdens: ar parādiem

RŪ pārstāvis Artūrs Mucenieks informē, ka sarakste par parāda samaksu bijusi gara. Iesaistīts arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kurš atbildējis, ka parāds jānomaksā, pirms tiks atjaunoti pakalpojumi. «Mēs gribam saņemt naudu par pakalpojumu,» nenoliedz uzņēmuma pārstāvis. «Uzskatām, ka daļēji atbildība jāuzņemas arī ēkas iedzīvotājiem, kuri pilnvaroja [iepriekšējo] apsaimniekotāju. Arī jaunajam apsaimniekotājam saskaņā ar likumu nav tiesību sākt apsaimniekošanu no baltas lapas.»

RŪ noraida pārmetumus, ka prasītu samaksāt parādu bez pamatojuma. Saskaņā ar līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu piegādi uzņemtās saistības ir dzīvojamās mājas īpašnieku saistības un, arī mainoties mājas pārvaldniekam, īpašniekiem saglabājas saistības. Tāpēc jaunais apsaimniekotājs ir aicināts kopā ar īpašniekiem pieņemt lēmumu par parāda nomaksas kārtību. Tas nozīmē, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki šeit atrodas neapskaužamā situācijā.

Jāpiebilst, ka pirms pāris gadiem Rīgā bija precedents ar citu apsaimniekotāju. Uzņēmums Māju serviss KSA bija palicis parādā akciju sabiedrībai Rīgas siltums, un vairāku māju iedzīvotāji, kaut arī bija maksājuši, palika bez apkures. Daļu šo ēku ar visiem parādiem pārņēma SIA Latio Namsaimnieks. «Katrā mājā mēs palīdzējām sarīkot sapulces un atbalstījām iedzīvotājus, lai viņi paši varētu pieņemt lēmumus, kas normalizētu situāciju. Lai siltumapgādi varētu nodrošināt nekavējoties, parādus sedzām no saviem līdzekļiem. Atradām risinājumu, kas ļāva apkuri šīm mājām pieslēgt, nepaaugstinot apsaimniekošanas maksu un neliekot parādnieku vietā maksāt tiem iedzīvotājiem, kas godprātīgi norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem. Pēc māju pārņemšanas mēs normalizējām attiecības ar siltuma un citu pakalpojumu piegādātājiem, vienojāmies par skaidriem turpmākās sadarbības nosacījumiem,» savā mājaslapā informē SIA.

Uz ugunskura vairs negatavo

Iedzīvotāji tikai tagad sāk apjēgt, ka par visu ir jāmaksā, saka Igors Kiseļevs, kurš ir mājas Stūres ielā 2 pārvaldnieks. Gandrīz 20 gadu cilvēki Stūres ielā 2 dzīvojuši, par komunālajiem pakalpojumiem maksājot piecus latus mēnesī, viņš apgalvo. Šī māja kļuva bēdīgi slavena pēc tam, kad tās iedzīvotāji pagalmā virs ugunskura gatavoja ēdienu, jo par parādiem bija atslēgta gan apkure, gan elektrība. Par traģisko situāciju pirms vairākiem gadiem netālu esošās skolas skolniece Liāna uzrakstīja vēstuli Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centram. Centralizēta apkure ēkā nav joprojām, elektrība tagad ir, jaunais apsaimniekotājs savedis kārtībā pagrabu, lai rekonstruētu siltumtīklus un kanalizācijas sistēmu. Un mēģina tikt galā ar nemaksātājiem, kādu šajā mājā esot apmēram 60 procentu. I. Kiseļovs piebilst, ka pusotra gada laikā, kad RŪ ved ūdeni ar cisternu, cilvēki sākuši maksāt par komunālajiem pakalpojumiem labāk, jo uz savas ādas izbauda, kas notiek, ja nemaksā.

Viņš atceras, ka pēc skolnieces Liānas aprakstītā gadījuma toreizējais pārvaldnieks iedzīvotājiem nopircis plītiņas un gāzes balonus. Pašiem atlicis tos nomainīt un samaksāt par gāzes uzpildi, kad balons kļuvis tukšs. Bet cilvēki izlēmuši par savu naudu neko nedarīt, salauzuši arī koplietošanas tualetes un dušas aprīkojumu.

Tagad šeit dzīvo apmēram 220–240 cilvēku. Liela daļa – Rīgas Sociālā dienesta klientu. «Nav maksātspējīgi un strādāt arī negrib,» daļu mājas iedzīvotāju raksturo I. Kiseļovs. V. Girgeļs piebilst, ka jaunais pārvaldnieks ir ieinteresēts, lai ēkā būtu civilizēti dzīves apstākļi, tāpēc dzīvokļu īrnieki tiek informēti – viņiem būs ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Ja tos nepildīs, miteklis būs jāatstāj. Šajā mājā ir daudz privatizētu dzīvokļu, un cilvēkiem gribas normālu dzīvi, saka V. Girgeļs.

Par turpmāko rīcību viņš runā īsi: «Tiesāsimies!» Dokumenti ir sagatavoti, apsaimniekotājs tos ir gatavs iesniegt tiesā, lai panāktu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu atjaunošanu.