Rīgas ūdenssaimniecībā – Eiropas nauda

Vairāk nekā desmit gadu laikā Rīgas ūdenssaimniecības attīstībā ir ieguldīti apmēram 225 miljoni eiro.

Tas nebūtu iespējams, ja vismaz pusi no šiem līdzekļiem Rīga nebūtu saņēmusi kā dāvinājumu, norāda SIA Rīgas ūdens direktors, investīciju projektu vadītājs Aivars Zants. Šobrīd uzņēmums gatavojas iesniegt pieteikumu projektiem, kuri īstenojami 2014. gadā

Var pievērsties kvalitatīvai attīstībai

Šogad par Kohēzijas fonda finansējumu tiks pabeigts projekts Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta. Tāpēc A. Zants uzskata – projekta 4. kārtas īstenošanu varētu uzsākt 2011. gadā. Līdz šim uzņēmums pierādījis, ka tas spējis apsaimniekot Eiropas Savienības (ES) piešķirtos līdzekļus jau kopš 2004. gada. Taču vēl pirms tam, 1995. gadā, Rīgas ūdens izmantoja gan savus, gan Rīgas domes finansēšanas avotus, kā arī Zviedrijas, Somijas un Šveices dāvinājumu. Par šiem līdzekļiem tika izpildīti galvenie uzdevumi: uzlabota ūdens un vides kvalitāte, kā arī paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks. Līdz šim īstenoti ūdensvada un kanalizācijas tīkla paplašināšanas projekti Mežaparkā, Vecāķos, Mārupē (1. kārta), izbūvēts kanalizācijas kolektors no Vairoga ielas līdz Gaujas ielai, veikta ūdensgūtves Zaķumuiža paplašināšana.

A. Zants saka – avārijas situācijas ūdenssaimniecībā ir novērstas, tāpēc tagad ir iespējams pievērsties kvalitatīvai attīstībai.

Vides aizsardzība – būtiska

Viena no jomām ir vides aizsardzība. Ir noslēgta vienošanās starp Džona Nurminena fondu un SIA Rīgas ūdens par līdzekļu piešķiršanu Rīgas jūras līcī novadāmo Rīgas pilsētas notekūdeņu padziļinātai ķīmiskai attīrīšanai no fosfora savienojumiem. Vienošanās paredz, ka fonds ieguldīs 100 tūkstošus eiro dzelzs sulfāta dozēšanas tvertņu un aprīkojuma iegādei, kā arī divu plūsmas mērītāju uzstādīšanai bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva sadzīves notekūdeņu ieplūdē. Ar šo iekārtu palīdzību varēs kontrolēt dzelzs sulfāta dozēšanas un fosfora atdalīšanas procesu un ievērojami samazināt fosfora daudzumu notekūdeņos, kuri pēc attīrīšanas tiek izvadīti Rīgas jūras līcī.

Atbilst ES prasībām

Līdz 2002. gadam tika rekonstruēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija Daugava un ūdens un sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas, izbūvēti maģistrālie ūdensvadi. Stacijā Daugava tika papildus uzbūvēti ogles filtri, nomainīti cauruļvadi, iekārtas un ierīkota ozonēšanas sistēma. "Pirms rekonstrukcijas daudzi sajuta hlora smaku ūdenim, bet šodien tā praktiski nav," saka A. Zants. "Stacijā Daugava sagatavo dzeramo ūdeni atbilstoši ES normatīvajām prasībām. Man ir jautājuši, vai krāna ūdeni drīkst dzert. Rīgā ir publiski pieejama ūdens ņemšanas vieta Jūrmalas gatvē. Cilvēki tur brauc ar mašīnām, ūdeni ved uz mājām un slavē. Tas nāk no Daugavas, tiek attīrīts un ozonēts. Tas ir pierādījums, ka ūdeni no krāna var dzert!" Viņš norāda uz citu problēmu – ūdens kvalitāti sabojā vecās metāla caurules, tāpēc namu apsaimniekotājiem vai īpašniekiem tās būtu jānomaina.

Rīgas ūdens direktors norāda, ka šobrīd ir stingrākas prasības dzeramā ūdens kvalitātei. Būtiski ir divi parametri – dzelzs saturam jābūt mazākam par 0,2 miligramiem litrā un mangānam – mazāk par 0,05 miligramiem litrā. "Atsevišķos dziļurbumos, no kuriem tiek iegūts pazemes ūdens, to ievērot nespējam, parādās lielāks dzelzs saturs," atzīst A. Zants, tāpēc projekta 4. kārtā uzņēmums iekļāvis ūdens atdzelžošanas stacijas izbūvi Baltezerā. Tāpat arī kanalizācijas sistēmu paplašināšanu Mārupē, Bolderājā un Katlakalnā, jo Rīga attīstās. Ūdens atdzelžošanas stacijas projektēšanai un būvniecībai pazemes ūdensgūtvē Baltezers-Zaķmuiža finansējumu pieprasīs no ES fondiem, pašlaik tiek gatavots tehniski ekonomiskais pamatojums.

Augstāki tarifi – ātrāka attīstība

Šo projektu būs iespējams realizēt, ja tiks saņemts ES līdzfinansējums. Līdz šim šādā veidā iegūti 85 procenti līdzekļu, Rīgas ūdenim un Rīgas domei nācies piemaksāt pārējos 15 procentus. "Tikai par uzņēmuma līdzekļiem tādas summas investīciju projektiem atvēlēt nevaram. Tarifi, ko cilvēki maksā par ūdeni, ir pavisam mazi. Uzņemos atbildību to pateikt. Lai tagad nodrošinātu Rīgas ūdens līdzfinansējumu 15 procentu apmērā, mums jāņem kredīts. Ja gribam līdzināties Eiropai, tad tur par ūdeni un kanalizāciju jāmaksā ne vairāk kā 4 procenti no vidējiem ģimenes ienākumiem. Mēs maksājam ne vairāk kā pusotra procenta. Ja gribam attīstību, tad būs jāceļ tarifi," skaidro A. Zants. Protams, tarifu kāpums ir nākotnes jautājums.

***

FAKTI

Īstenojot projektu Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, galvenie ieguvumi jau 2015. gadā būs:

– ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju skaita pieaugums no 92,6 līdz 93,4 procentiem;

– kanalizācijas pakalpojumu lietotāju skaita pieaugums no 87,6 līdz 89,1 procentam;

– kvalitatīvs dzeramais ūdens;

– ieņēmumu pieaugums jauno ūdensvada un kanalizācijas tīklu pieslēguma rezultātā;

– būtiski uzlabota vides aizsardzība.