Ušakovs: Mēs spēsim mainīt situāciju Rīgā

 

Šis Rīgas domes sasaukums sastādījis savu pirmo gada budžeta projektu. Līdz ar to jaunība šai domei, kad atbildību varēja dalīt ar veco mantojumu, beigusies. Par to, kas Rīgas domei darāms, intervijā Neatkarīgajai stāsta tās priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Saskaņas centrs iesniedzis ļoti daudz ierosinājumu 2010. gada valsts budžetam. Bet vai tad Rīgas budžeta filozofija ir kardināli citāda? Vārds pabalsts tāpat valda pār vārdiem darbs un alga. Tāpat nav skaidrs, kāda principiāla ietekme Rīgas budžetam būs uz pilsētas attīstību. Ko tad kritizēt valsts budžetu?

– Tomēr ir vairākas nianses. Atšķirībā no valdības mēs esam sākuši strukturālo reformu – samazinājām domes komiteju skaitu, samazinām departamentus, izpilddirekcijas. Proti – mēs padarām kompaktāku visu pārvaldi. Ministriju skaits nesamazinās. Mēs saglabājam policistu algas, jo redzam praksē – drošība ir jāuztur. Un laikā, kad Iekšlietu ministrija samazina budžetu tiktāl, ka kārtības policisti uz ielām nav redzami, es negribu un man nav tiesību pārmest policistiem. Drošība Rīgā patlaban faktiski gulst uz pašvaldības policijas pleciem. Ar to mums jārēķinās. Mēs saglabājam kā prioritāti izglītības infrastruktūru. Tas nozīmē, ka nākamgad tērēsim naudu bērnudārzu remontam, lai nāktu klāt 900–1000 jaunu vietu. Pateicoties uzvarai konkursā par eironaudu, izremontēsim 21 skolu. Energoefektivitātes programmas ietvaros remontēsim fasādes. Plus – nauda sociālajiem pabalstiem. Pārējo griezīsim. Transporta infrastruktūru griezīsim, departamentus turpināsim apvienot, aģentūras slēgt... Būs vēl viens domes centrālā aparāta reformas vilnis. Turklāt – mums ir vīzija tam, ko gribam izdarīt!

Valdībai turpretī, kā redzam, iznāk vien no konkrētu partiju un lieluzņēmēju interesēm pašūts Frankenšteins.

Tātad jūs pārmetat valdībai nekonsekvenci, ļodzīšanos šurp turp?

– Ko tad mēs tagad redzam? Seriālu 500 miljoni latu vairāku mēnešu garumā. Par to diskutē, tā dēļ skan politiski apvainojumi, draudi, notiek ķīviņi dažādās instancēs...

Rīgas dome samazina budžeta izdevumus no 480 uz 400 miljoniem. Mums tā ir milzīga summa. Bet vai kāds ir dzirdējis, ka mums tā dēļ te būtu kādi konflikti? Rīgas domi atkarībā no patikšanas var mīlēt vai kritizēt, taču mums nevar pārmest, ka neesam spējīgi ātri un efektīvi pieņemt lēmumus.

Un tomēr, ja ir runa arī par attīstību, tad pilsētas budžeta projektā gribētos redzēt skaidrāk izteiktu kursu tajos ģenerālajos virzienos, par kuriem domes koalīcijas partijas runāja pirms vēlēšanām. Tika solīti 50 000 jaunu darba vietu u.tml.

– No pirmām darba dienām pievērsāmies ostai. Es braucu uz Maskavu un stāstīju par brīvostu. Šlesers brauca uz Minsku un stāstīja par brīvostu. Atbrauca delegācija no Sanktpēterburgas, un es tai stāstīju par ostu... Ko tad spēj Rīgas dome? Tā nevar uzņēmēju vietā slēgt līgumus. Taču mēs varam radīt vidi, kurā uzņēmējam izdevīgi ienākt. Nesen tikos ar lielākajiem Rīgas brīvostas stividoriem. Un visi teica – pateicoties būtiskām izmaiņām, mēs redzam, ka pie mums nāk klienti.

Otra lieta – tūrisma attīstība. Jā, arī nākamgad tērēsim naudu pilsētas reklāmai. Pagaidām – divus miljonus. Ja redzēsim, ka ir atdeve, palielināsim finansējumu. Varējāt pajautāt Sanktpēterburgas delegācijai, kas te bija, cik viņi tērē reklāmai. Lai arī tur ir daudz vairāk vietu, kurām nekāda reklāma nav vajadzīga.

Kā šie centieni atsauksies rīdzinieku ienākumos un dzīves līmenī?

– Pilsētas ienākumu pamatavots, šobrīd faktiski vienīgais avots ir ienākumu nodoklis. Savukārt sociālajiem pabalstiem un sociālajai programmai ir divas ievirzes. Pirmā – pilsētas pienākums to rīdzinieku priekšā, kuri paši nespēj sev palīdzēt. Sociālajiem pabalstiem plānojam tērēt ap 15 miljoniem latu. Otra – biznesa attīstības jautājumi. Tāpēc, ka tūristi nebrauks uz pilsētu, kur ielas pilnas ar nabagiem, uz pilsētu, kurā pastāv sociālā spriedze.

Viens tūrists, atbraucis Rīgā, tērē līdz 300 eiro dienā. Šī nauda paliek valstī. Ar ko mēs tagad nodarbojamies? Pārdalām divus latus – desmit santīmus šurp, divdesmit turp... Tūristu atstātā nauda aiziet ekonomikā. Tas nozīmē darba vietas tiem, kuri tieši nodarbojas ar tūristiem, un darba vietas arī tiem, kuri ražo dvieļus viesnīcām, kuri piegādā pārtiku restorāniem... Ja būs jaunas darba vietas, cilvēki varēs nopelnīt.

Mēs ceram, ka, pateicoties tūrismam, tuvākā pusgada laikā spēsim radīt 300–400 darba vietu. 50 000 jaunu darba vietu – mums atlikušajos trīs ar pusi gados. Esam pārliecināti, ka šajos gados spēsim būtiski mainīt ekonomisko situāciju Rīgā.

Tātad ekonomiskās prioritātes – osta, tranzīts un tūrisms?

– Patlaban – jā. Tāpēc, ka piesaistīt investīcijas rūpniecībai, ražošanai ir daudz sarežģītāk. Tas turklāt atkarīgs no ekonomiskās situācijas attīstības pasaulē. Un arī no ļoti smagas konkurences. Kad mūsu delegācija aizbrauca uz Minsku un tur piedāvāja dažnedažādus variantus, bija gadījumi, kad viņi lieliski atbildēja: "Mēs to jau darām. Lietuvā."

Bet kas tas par stilu domē, ja raksta: "Mērs uzdeva atrast naudu Ziemassvētku pabalstiem"? Un vēl pāris reizes – meklē naudu, atrada... Vai jums te nauda zem paklājiem gulšņā? Kā tik priekšnieks bargāk uzbrēc, var atrast, cik vajag.

– Nauda mums zem paklājiem nevāļājas. Tagad Rīgas domē valda stingrs ekonomijas režīms. Tas ietekmē arī budžetu. Arī 2009. gada budžetu, kuru šonedēļ domājam pielabot. Tāpēc labklājības un finanšu departamenti nosprieda, ka šogad Ziemassvētku pabalstus nemaksāsim. Tie nav obligāti. To uzzinājis, devu šiem departamentiem uzdevumu situāciju pārskatīt. Tas ir principiāli svarīgi. Ja jau mēs tērējam naudu pilsētas izdaiļošanai, ja gribam Ziemassvētkos piesaistīt tūristus, tad arī maznodrošinātajiem rīdziniekiem mums jārada svētku sajūta. Tas ir pilsētas pienākums. Ja valdība to nespēj, mēs izdarīsim.

Dažs ekonomists teic, ka Dienvidu tilts kļūs par akmeni Rīgas kaklā, avīzes raksta, ka tas sagraus Rīgas budžetu. Vai esat jau ticies ar tilta celtniekiem?

– Mums bija ar viņiem sarakste, nedēļā pēc svētkiem tiksimies aci pret aci. Situācija ir ļoti sarežģīta. Pirmkārt, ir līgums, kuru nevaram lauzt. Līguma laušana nozīmē zaudējumus 80–90 miljonu latu apmērā, kurus nāksies maksāt bankai uzreiz. Tas nav iespējams. Ceturto daļu pilsētas budžeta pilsēta nav spējīga atdot. Lūk, tad tas tiešām būtu budžeta krahs.

Kāds būs slogs, nelaužot līgumu?

– Mēs nevaram ne ar vienu tiesāties tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Rīgas dome vēl nav nevienam par tiltu maksājusi. Par tilta celtniecību maksāja banka. Mēs sāksim maksāt tikai nākamgad. Ar to, cik tilts ir dārgāks, nekā vajag, tagad nodarbojas Ekonomikas policija. Mēs sadarbojamies. Bet, kad nonāks līdz maksāšanai, tad mums nāksies atdot bankai ap 36 miljoniem gadā. Tas liks mums nopietni pārskatīt budžetu. Būs aktīvi jādarbojas, lai šo naudu nopelnītu, un jāskatās, ko vēl nogriezt. Pilsētas budžetu tas nesagraus, bet trieciens būs spēcīgs.

Visu rakstu lasiet 16. novembra izdevumā Neatkarīgā Rīta Avīze.