Ierobežotā budžeta dēļ pašvaldības aģentūra "Rīgas dārzi un parki" nākamgad nespēs nodrošināt tādu pašu strūklaku skaitu un to darbības laiku kā šogad.
"Rīgas dārzu un parku" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) norādīja, ka aģentūra vēl vērtēs, kuras strūklakas vispār "nepalaist", un kurām samazināt darbošanās laiku. "Strūklakas nedarbosies tā, kā līdz šim. Tās darbosies maksimums trīs, varbūt divus mēnešus," sacīja Kalnkaziņš.
Aģentūras direktors pieļāva, ka nākamgad varētu darboties strūklaka pie Nacionālās operas, kaskādes strūklaka Bastejkalnā, strūklaka pie Kongresu nama un Ziedoņdārza strūklaka.
Ieskaitot kanālmalas laistīšanas sistēmu, "Rīgas dārzu un parku" apsaimniekošanā ir 11 strūklakas.
Rīgā iepriekšējos gadus darbojušās divas peldošās strūklakas - pie Nacionālās operas un Bastejkalna. Viena no tām gan šogad taupības dēļ nedarbojās.
Šogad bija iespējams acis priecēt ar Bastejkalna kaskādes strūklaku, kas tika atjaunota pagājušajā gadā.
Rīgā darbojās arī strūklakas Kronvalda parkā pie Kongresu nama, Esplanādē, pie Latvijas Nacionālās operas, Ziedoņdārzā, Kronvalda parkā pie Brīvostas pārvaldes, Viesturdārzā un Vērmanes dārzā.
Strūklakas var sākt darboties, tiklīdz laiks kļūst siltāks un diennakts temperatūra ir virs nulles. Padomju laikos strūklakas Rīgā darbu parasti sākušas 15.maijā.
Tagad gan strūklaku darbības sākums ir atkarīgs no pašvaldības piešķirtā finansējuma - jo tas būs mazāks, jo īsāku laiku strūklakas varēs darboties.
LETA jau ziņoja, ka ierobežotā budžeta dēļ "Rīgas dārzi un parki" nākamgad pilsētas parkos un skvēros mazāk stādīs vasaras puķes, bet brīvajās vietās tiks iesēta zāle.
"Rīgas dārzi un parki" apsaimnieko aptuveni 260 hektārus galvaspilsētas teritorijas, vairākas strūklakas, sabiedriskās tualetes un bērnu rotaļu laukumus.