Izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra plānojumā turpinās apspriest

Rīgas vēsturiskā centra (RVC) teritorijas plānojuma grozījumus varētu apstiprināt ne agrāk kā nākamā gada pavasarī. Pagaidām tos neizskatīs arī Rīgas domes sēdē, jo sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemts daudz priekšlikumu, kuri jāiestrādā grozījumos papildinātā versijā.

Tiks rīkota vēl viena sabiedriskā apspriešana. Pašreiz piedāvātos grozījumus pilnībā neatbalsta arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemts 101 fizisko un juridisko personu iesniegums ar 207 priekšlikumiem un iebildumiem. Daudzus no tiem iesnieguši profesionāļi, piemēram, Latvijas Arhitektu savienība. Apspriešanas gaitā ir saņemti priekšlikumi par auto novietnēm, piemēram, ka ir nepieciešams radīt automašīnu skaita pieauguma robežindikatorus, kas regulē automašīnu skaita palielināšanos vēsturiskā centra teritorijā. Lielākie iebildumi ir par autostāvvietu ierīkošanu pagalmos, zem parkiem un skvēriem, Neatkarīgo uzreiz pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja pārstāve Marija Ābeltiņa. Tika arī ierosināts attīstīt gājēju un veloceliņus un ieteikums risināt 11. novembra krastmalas šķērsošanas problēmu gājēju labā. Izteikts arī ieteikums pievērst īpašu vērību gaisa kvalitātes uzlabošanai Sarkandaugavā un tai tuvākajās apkaimēs.

RVC plānojuma grozījumi paredz būtiskas izmaiņas – ir iestrādāta Daugavas kreisā krasta attīstības koncepcija un tiks sakārtoti ūdeņu teritorijas un krastmalu izmantošanas noteikumi, kas paredz jaunu ūdens izmantošanas un apbūves veidu Rīgā – ūdens apbūvi. Par to pašvaldībā tiek saņemti arvien vairāk priekšlikumu, tomēr šī grozījumu sadaļa ir izraisījusi VKPAI iebildes. VKPAI speciālisti iebilst pret ūdens būvēm starp Akmens un Vanšu tiltu, jo tās varētu traucēt klasisko Vecrīgas panorāmu. Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale atzina, ka vizuālā informācija piedāvātajos grozījumos tiešām varētu radīt kļūmīgu iespaidu par ūdensmalas izmantošanas apmēriem pie Vecrīgas, tāpēc to precizēs.

Diskusijas ir notikušas par Dailes teātra laukuma attīstības plāniem, tomēr iedzīvotājus tie nav pārāk interesējuši. Saņemts viens priekšlikums, toties arhitekti gan diskutējuši bieži un ilgi un turpinās to darīt. Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis sacīja, ka krīze ieviesusi izmaiņas arī sākotnēji piedāvātajā projektā un apakšzemes stāvvietas izbūve investoram neesot aktuāla. «Tāpēc jādiskutē par nākotnes risinājumiem un ir jaunas iespējas,» viņš uzskata. Viena no iespējām ir labiekārtot teritoriju, bet tad jāizlemj, kas notiks ar laukumu teātra priekšā, kurš vakaros tiek pārvērsts par autostāvvietu. Cits variants piedāvā uzbūvēt publisku ēku kādreizējās bumbu patvertnes vietā. «Pilsētas arhitekta birojs ir gatavs rīkot diskusijas par to, izstrādāt variantus un piedāvāt risinājumus,» solīja G. Princis.

Pilsētas attīstības departamentā sola, ka nākamā apspriešana būs iedzīvotājiem saprotamāka, jo tagad izskanēja pārmetumi, ka šos grozījumus ir ļoti grūti izprast, un, iespējams, tāpēc cilvēki necentās izteikt savu viedokli. Nākamo apspriešanu materiāli varētu būt gan digitālā formā, gan vizuālo attēlu un tekstu ziņā vienkāršāk uztverami, pēc iespējas izvairoties no juridiskās valodas un specifiskiem terminiem un apzīmējumiem.